Category Archives: Teorētiskas pārdomas

2016.gada maijā Stambulā savu darbu beidza ANO Humanitārais samits. 177 valstu pārstāvji konstatēja migrantu un militāru konfliktu upuru, kuriem nepieciešama palīdzība, strauju pieaugumu pasaulē. Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka nepieciešams radīt globālu palīdzības sniegšanas mehānismu, tādējādi atzīstot, ka Vācija … Turpināt lasīt →

Iet jau otrais mēnesis, kopš izcēlās skandāls ar Panamas juridiskai firmai, kura specializējas t.s. “ofšora” kompāniju reģistrēšanu, nozagto dokumentu publiskošanu. Kopumā no Panamas firmas tika nozagti 11,5 miljoni dokumentu, kuri saturēja ziņas par “ofšora” kompāniju īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. … Turpināt lasīt →

Ir jautājums, kāpēc Latvijas presē un ziņās tiek noklusēti Lielbritānijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas rezultāti Irākas kara izraisīšanas sakarā [kura atzina Lielbritānijas iesaistīšanos Irākas karā 2003. gadā par nepamatotu]? [Irākas kara rezultātā tika nogalināti apmēram simts Lielbritānijas karavīri, vairāki simti tūkstoši … Turpināt lasīt →

Kā ne reizi vien vēsturē ir bijis, atslēgas no Eiropas, un līdz ar to arī atslēgas no globālā konflikta pārtraukšanas, atrodas Berlīnē un Parīzē. Agrāk tā saucamajos “trakajos deviņdesmitajos” gados [1990-ie] Krievijas toreizējā prezidenta Borisa Jeļcina komanda izdarīja vairākus mēģinājumus … Turpināt lasīt →

Antikultūra ir plaši izplatījusies pēdējo 80 – 100 gadu laikā. Sākumā tā inficēja Rietrumvalstis, bet pēc 1991.gada notikumiem antikultūra aktīvi un intensīvi tiek ieviesta arī pēcpadomju telpā [arī Latvijā, kurā liela daļa kultūras jomas pārstāvju ir antikultūras darboņi]. Antikultūras pazīmes … Turpināt lasīt →

Vai gan ir vērts runāt par sociālismu cilvēkam, kurš nav speciālists ekonomiskajos un sociālajos jautājumos? Vairāku iemeslu dēļ domāju, ka jā. Sākumā apskatīsim šo jautājumu no zinātnisko zināšanu viedokļa. Var šķist, ka starp astronomiju un ekonomiku nepastāv būtiskas metodoloģiskas atšķirības. … Turpināt lasīt →

Mēdz teikt, ka neesot sliktu tautu, bet ir tikai slikti cilvēki. Tas ir politkorekts viedoklis, bet diez vai tas atbilst patiesībai. Mēs taču apgalvojam, ka katrai tautai ir savs raksturs un saucam to par mentalitāti. Un tie nav tikai tukši … Turpināt lasīt →

Anatola Fransa romāns “Pingvīnu sala” no literatūrzinātnieku puses tiek klasificēts kā parodija par Francijas vēsturi. Tas tā patiešām arī ir, lai gan romānu varētu pieskaitīt arī citiem žanriem: fantastikas, antiutopijas, alternatīvās vēstures. Tāpat romānu var nosaukt par pravietisku. 1908.gadā izdotais … Turpināt lasīt →

Es mierīgi un normāli attiecos pret cilvēkiem ar dažādiem politiskajiem uzskatiem, mierīgi sadarbojos i ar monarhistiem, i ar komunistiem, i neuzskatu, ka liberālis obligāti ir nelietis un nodevējs. No mana skatu punkta normāls politiskais process ir tad, kad dažādas politiskās, … Turpināt lasīt →

Pirms jebkuras valodas padziļinātas analīzes ir jāatceras slavenā franču filozofa Žaka Lakāna (1901-1981) frāze, kura apgalvo, ka “bezapziņas līmenim  ir tāda pat struktūra kā valodai”. No vienas puses tā ir ļoti vienkārša un intuitīvi acīmredzama doma. No otras puses tā … Turpināt lasīt →

Nepieciešams “nacionalizēt ekonomiku” – tāda ir galvenā Krievijas prezidenta padomnieka ekonomikas jautājumos Sergeja Glazjeva ziņojuma doma, ko viņš 2015.gada 15.septembrī nolasīja Krievijas drošības padomes Starpnozaru komitejā. Lai gan autora dotais ziņojuma nosaukums ir “Par neatliekamiem Krievijas drošību stiprinošiem pasākumiem“, publika … Turpināt lasīt →

1. Kas ir aristokrātija? Var izdalīt sekojošas aristokrātijas definīcijas: •    Pēc būtības; •    Vēsturiskā; •    Formālā; •    Mūsdienu reālā Formāli aristokrāti ir aristokrātisko titulu īpašnieki (karaļi, hercogi, grāfi, baroni …). Pēc būtības: Aristokrātija ir sabiedrības labākie pārstāvji (Vārda «aristokrātija» izcelsme: … Turpināt lasīt →

Politikā ir divi galvenie mērķu panākšanas līdzekļi – karš un diplomātija. Viss, kas nav karš, ir diplomātija. Pie tam diplomātija arī ir karš. Gadās tā, ka diplomātiskās uzvaras pretiniekiem ir daudz graujošākas nekā uzvara karā. Piemēram, ASV uzvarēja karā Japānu … Turpināt lasīt →

Ideologi ne vienmēr rīkojas saprātīgi. Viņi grauj ideoloģijas reputāciju un autoritāti. Sabiedrība sāk apšaubīt ideoloģijas vērtību. Par ideoloģijas nevērtību var šaubīties tikai aptaurēti cilvēki. Turpretī ideoloģijas nevajadzību var propagandēt tikai nelieši, kuriem ir izteikti ciniska attieksme pret sabiedrības interesēm. Mūsdienās … Turpināt lasīt →