Sergejs Glazjevs
Nepieciešams “nacionalizēt ekonomiku” – tāda ir galvenā Krievijas prezidenta padomnieka ekonomikas jautājumos Sergeja Glazjeva ziņojuma doma, ko viņš 2015.gada 15.septembrī nolasīja Krievijas drošības padomes Starpnozaru komitejā. Lai gan autora dotais ziņojuma nosaukums ir “Par neatliekamiem Krievijas drošību stiprinošiem pasākumiem“, publika to jau nosauca par ziņojumu “Kā nezaudēt karu?” [Ziņojuma tēzes ir pamācošas katram, kuram patiešām neatkarīga valsts ir vērtība, pretstatā pseidovalstij un valsts imitācijai, kāda ir pašreizējā amerikāņu kontrolētā un nu arī okupētā Eiropas Savienības Latvijas Republika.]
Tātad, nacionalizācija ir galvenais Glazjeva ziņojuma atslēgvārds, kurš atspoguļo tā būtību. Un sākt to autors piedāvā ar valsts valūtas aktīvu izvešanu no ārvalstu ietekmes zonas. Līdzekļus, kuri ir ieguldīti ārzemju valsts obligācijās (ASV un citu valstu, kuras realizē Krievijai nedraudzīgu politiku), ir jāizņem un jāinvestē zeltā, Eirāzijas ekonomiskās savienības, BRICS un Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstu vērtspapīros, starptautiskās organizācijās ar Krievijas dalību, kā arī Krievijas eksportu atbalstošas infrastruktūras paplašināšanā.
Tālāk, lai nodrošinātu paplašinātus atražošanas procesus, nepieciešams atteikties no ārējas kreditēšanas un pāriet uz kreditēšanu no iekšējiem avotiem, pie kuriem tiek pieskaitīti arī līdzekļi, kuri agrāk glabājās ārvalstīs. Privātām kompānijām, kuras saņem valsts atbalstu, tiek piedāvāts ieviest “saistības valsts priekšā saražot produktus (vai sniegt pakalpojumus) noteiktā apjomā, noteiktos termiņos un pa noteiktām cenām.” Šo saistību neizpildes gadījumā šādām kompānijām tiks uzlikts parāds valstij “nesaražotās produkcijas vērtības apmērā”. Faktiski runa iet par valsts pasūtījuma prakses paplašināšanu kopā ar zemu procentu valsts kredītiem. Acīmredzot “tirgus neredzamās rokas” darbības rezultāts nevar tikt atzīts par veiksmīgu.
Par jaunā tipa ekonomikas subjektiem jākļūst pārsvarā “nacionālām kompānijām”. Šis ir Sergeja Glazjeva termins. Šādai kompānijai ir jābūt reģistrētai Krievijā, tai ir jāpieder Krievijas rezidentiem, tā nevar būt afilēti saistīta ar ārvalstniekiem [afilēta persona – fiziska vai juridiska persona, kura ir spējīga ietekmēt uzņēmējdarbību veicošo fizisku vai juridisku personu rīcību], galvenā darbība tai ir jāveic pie sevis “mājās” un nodokļi jāmaksā savai valstij. “Nacionālās kompānijas” statusam ir jābūt nostiprinātam likumdošanā un tikai šādām kompānijām tiks dota pieeja “dabas bagātībām, valsts pasūtījumiem, valsts programmām, valsts subsīdijām, kredītiem, koncesijām, nekustamo īpašumu pārvaldībai, dzīvokļu un infrastruktūras būvniecībai, operācijām ar iedzīvotāju uzkrājumiem, kā arī citām valstij stratēģiski svarīgām un iedzīvotājiem ļoti būtiskām darbības jomām.” [Kāpēc, piemēram, arī Latvijā neieviest “nacionālās kompānijas” statusu, neatbalstīt tās un neaizsūtīt mājās skandināvu un citus ārvalstu ekonomiskos okupantus?]
Pašreizējā ofšoru ekonomika [kad juridiskās personas pārsvarā ir reģistrētas beznodokļu zonās], kurā piedalās ne tikai privātais bizness, bet arī valsts korporācijas, izvedot līdzekļus uz ārzemēm, pēc šādām izmaiņām būs likvidēta. Kapitāla izvešana tiks novērsta ar “pīrāga un pātagas” metodi, pārsvarā tomēr izmantojot “pātagu”. Lai gan lietas netiek sauktas īstajos vārdos, bet nesankcionēta kapitāla izvešana uz ārvalstīm tiks pielīdzināta nācijas resursu zādzībai [kas tā pēc būtības arī ir] un atbildība par to būs līdz pat kriminālatbildībai.
Tai pat laikā labticīgiem uzņēmējiem valsts ir gatava nākt pretī un nodrošināt tiem visus darbībai nepieciešamos priekšnosacījumus. Pašreizējās ārvalstu finansu infrastruktūras vietā tiks radīta savējā, tai skaitā notiks “pāreja uz vietējo reitinga aģentūru, auditorkompāniju, juridisko un konsultāciju kompāniju izmantošanu.” Tāpat ir jāievieš pašiem savi “reitingu aģentūru darbības standarti un valsts regulēšanā jāatsakās no ārvalstu reitinga aģentūru izmantošanas.”
Tāpat tiks ieviesta nacionālā maksājuma sistēma, iespējams, afilēti kopā ar EES un BRICS valstīm, savstarpējie norēķini nacionālajās valūtās, kā arī starpbanku norēķinu sistēma (SWIFT analogs). Tās izstrāde Krievijā jau tuvojas noslēgumam.
Visbeidzot autors piedāvā izbeigt Krievijā mežonīgā kapitālisma ēru un radīt valsts ekonomiskās plānošanas sistēmu. Runa, protams, te iet nevis par tāda vai cita veida zeķu ražošanu uz iedzīvotāju, bet gan par “ilgtermiņa prognožu un koncepciju izstrādi, vidēja termiņa programmu un individuālo plānu izstrādi, kuri ir saskaņoti ar kopējās attīstības mērķiem”. Pie tam termiņš tam visam ir pieci gadi (līdzīgi kā Padomju laiku slavenajās piecgadēs). Tik ambiciozu uzdevumu realizācijai tiek piedāvāts radīt Krievijas prezidentam tieši pakļautu Stratēģiskās plānošanas valsts komiteju.
/18.09.2015/
Avots:
http://www.km.ru/economics/2015/09/18/tsentrobank-rf/764379-natsionalizatsiya-ekonomiki
http://www.business-gazeta.ru/article/140998/
Politoloģija 