Frīdrihs Šillers
Vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs, estēts un vēsturnieks Frīdrihs Šillers bija pārliecināts, ka cilvēkiem, skatoties lugas, jāgūst garīgs spēks. “Teātris un baznīcas kancele mums ir vienīgās vietas, kur valda vārda vara,” savulaik rakstīja Frīdrihs Šillers.
1. Bērnībā vēlējās kļūt par mācītāju
Frīdrihs Šillers, pilnā vārdā Johans Kristofs Frīdrihs fon Šillers, dzimis 1759. gada 10. novembrī Mārbahā, Virtenbergas hercogistē, kur tolaik valdīja Prūsijas karaļa Frīdriha II ietekmē uzaugušais hercogs Kārlis Eižens (1737 – 1793).
Frīdriha tēvs Johanss Kaspars Šillers (1723 – 1796) bija militārais feldšeris, bargs cilvēks, kurš uzskatīja, ka bērnu audzināšanas līdzeklis ir arī koka nūja, ko nepieciešamības gadījumā lika lietā. Savukārt māte Elizabete Doroteja Kodvaisa (1732 – 1802) bija sirsnīga, maiga un ticīga sieviete, cēlusies no provinciālu maiznieku un krodzinieku dzimtas. Viņa Frīdriha bērnību padarīja gaišāku un tīkamāku. Šillers bija vienīgais dēls ģimenē un viņam bija 5 māsas.
Šillers skolas gaitas sāka latīņu sākumskolā. Sešu gadu vecumā viņš mācījās latīņu valodu pie mācītāja Mozeras, kurš kļuva viņam par paraugu, bet pēc gada jau ķērās pie grieķu valodas apguves, savukārt vienpadsmit gadu vecumā puisis sacerēja dzejoli latīniski. Viņam vienmēr laimējās nokļūt pie skolotājiem, kas ievēroja, ka Šillers ir talantīgs jauneklis. Bezmaksas pamatskolas eksāmenus Šillers nokārto lieliski un pievērš sev hercoga uzmanību, kurš pats personiski nodarbojās ar talantīgu bērnu meklēšanu.
1773. gadā, 14 gadu vecumā Frīdrihs pēc hercoga iniciatīvas (un pret Šillera un viņa ģimenes gribu) tiek iesaukts Kārļa Eižena nesen nodibinātajā Kara akadēmijā. Skolā varēja iegūt labu izglītību, kaut arī tajā valdīja militāra disciplīna un varēja saņemt bargus sodus. Tomēr audzēkņi uz turieni plūda no malu malām, pat no Šveices, jo skolā strādāja izdaudzināti pasniedzēji, kas jau tolaik sabiedrībā tika uzskatīti par izcilām personībām. Frīdrihs Šillers sākumā studēja tieslietas kaut arī kopš agras bērnības vēlējās kļūt par garīdznieku.
1775. gadā akadēmiju pārcēla uz Štutgarti, pagarināja apmācību kursu, un Frīdrihs pameta jurisprudences studijas, bet turpināja studēt medicīnu, kā arī daudzus citus priekšmetus.
1789.gadā Šillera disertāciju “Fizioloģijas filozofija” akadēmijas vadība noraida un viņš paliek “uz otru gadu”. Hercogs Karlis Eižens uz šī lēmuma uzlika sekojošu rezolūciju: “Man ir jāpiekrīt, ka audzēkņa Šillera disertācija nav bez nopelniem, ka tajā ir uguns. Bet tieši pēdējais apstāklis liek man nelaist tālāk viņa disertāciju un noturēt viņu Akadēmijā vēl gadu, lai viņa kaisme atdziest. Ja viņš būs tik pat uzcītīgs, tad pēc šī laika iztecēšanas no viņa visdrīzāk sanāks dižs cilvēks.“
1780. gadā pēc akadēmijas beigšanas Frīdrihs Štutgartē sāka strādāt Kārļa Eižena dienestā par militāro ārstu.
2. Par teātra apmeklējumu iesloga karcerī
Tieši sākot studēt medicīnu, Frīdriham Šilleram radās pastiprināta interese par literatūru. Viņš lasīja antīkās literatūras meistarus, franču autoru darbus, Šekspīru, aizrāvās ar filozofiju, psiholoģiju un svešvalodām. Galmā Šillers kļuva slavens kā dzejnieks un aizrautīgs orators.
Kad Frīdriham bija 17 gadu, viņš iecerēja lugu “Laupītāji”, ko vēlāk slepus pa naktīm arī uzrakstīja. Viņš pievērsās dramaturģijai un 1781. gadā pabeidza, un anonīmi publicēja “Laupītājus”. Nākamā gada 13. janvārī lugu ar lieliem panākumiem izrādīja Manheimas teātrī, kura īpašnieks bija barons fon Dalbergs, kas Šilleram palūdza lugā mainīt vairākas epizodes — baronam, piemēram, ļoti nepatika, ka izrādes beigās Francis izdara pašnāvību, tādēļ autoram bija jāievieš korekcijas. Turpmāk luga tika rediģēta vairākkārt, taču līdz pat mūža galam Šillers vēlējās to pārstrādāt, ņemot vērā pašu pirmo, anonīmi izdoto versiju.
Pēc “Laupītāju” pirmizrādes skatītāji bija sajūsmā, uz izrādi slepus ieradās arī pats Frīdrihs Šillers, taču aizmirsa suverēnam paprasīt atļauju izbraukt ārpus Virtenbergas hercogistes robežām. Hercogs Kārlis Eižens par to, ka dzejnieks vairākkārtīgi patvaļīgi bija pametis dienesta vietu, sākumā ieslodzīja Frīdrihu karcerī uz 14 diennaktīm, bet vēlāk aizliedza publicēt viņa literāros darbus, kā arī izbraukt no valsts. Vienīgais, ko nepaklausīgais dramaturgs drīkstēja darīt, bija viņa tiešie kara ārsta pienākumi.
3. Bēg, lai nodarbotos ar literatūru
1782. gada 22. septembrī Šillers slepus pameta Virtenbergas hercogisti. Sākumā viņš dzīvoja nelielā ciematiņā Bauerbahā, bet pēc tam pārcēlās uz Manheimu.
Nākamā gada vasarā Šillers pieņēma Manheimas teātra intendanta barona fon Dalberga piedāvājumu kļūt par “teātra dzejnieku” un noslēdza līgumu par vairāku lugu uzrakstīšanu. Divas drāmas, pie kurām Frīdrihs strādāja vēl pirms bēgšanas no Štutgartes, — “Fiesko sazvērestība Dženovā” un “Mīla un viltus” — tika iestudētas Manheimas teātrī, turklāt otrai bija milzīgi panākumi. Nesaprotamu iemeslu dēļ barons fon Dalbergs ar Šilleru nepagarināja līgumu, un dramaturgs nokļuva diezgan grūtā finansiālā stāvoklī, turklāt tieši tolaik viņam bija smagi pārdzīvojumi mīlas frontē. Tādēļ ar pateicību un prieku Frīdrihs Šillers pieņēma viņa talanta pielūdzēja docenta Kernera uzaicinājumu un vairāk nekā divus gadus nodzīvoja pie viņa Leipcigā un Drēzdenē.
Frīdriham bija tikai 24 gadi, taču dzīve jau sagādāja viņam visai smagus pārbaudījumus. Ar literāro darbu vajadzēja nodrošināt eksistenci, tādēļ Frīdrihs strādāja ļoti intensīvi gan literatūrā, gan žurnālistikā. Viņš nepārtraukti bija parādos (gandrīz nokļuva parādu cietumā), turklāt to mocīja arī slimības (visnopietnākā – malārija, kas novārdzināja uz ilgu laiku), taču Šillers turpināja daudz strādāt, kas atstāja negatīvu ietekmi uz veselību. Grūtā brīdī daudz palīdzēja draugi.
Drēzdenē Šillers uzraksta savu ievērojamāko lugu „Dons Karloss” un sacer himnu draudzībai — “Odu priekam”, ko komponists Ludvigs van Bēthovens iekļāva 9. simfonijas finālā, savukārt 20. gadsimtā tā kļuva par Eiropas Savienības himnu.
4. Vēstures profesors un žurnālu redaktors
1787. gadā Frīdrihs Šillers pameta Drēzdeni un divus gadus nodzīvoja Veimārā un tās apkaimē. 1789. gadā viņš sāka strādā Jēnas universitātē par vēstures profesoru un lasīja lekcijas. 1790. gadā Šillers apprecas ar savam laikam ļoti izglītotu meiteni no aristokrātu aprindām Šarloti fon Langefeldi (1766 – 1825), kura bija Johana Volfganga Gētes (1749 – 1832) draudzenes Šarlotes fon Šteinas (1742 – 1827) krustmeita. Laulība bija laimīga un tika vainagota ar četriem bērniem, diviem dēliem un divām meitām.
Niecīgā rakstnieka alga nespēja apmierināt pat pieticīgas ģimenes vajadzības, taču palīdzību sniedza troņprincis fon Šlēsvigs un grāfs Simellmans, kas trīs gadus maksāja Šilleram stipendiju, savukārt pēc tam dramaturgu pabalstīja izdevējs Kota, kurš 1794. gadā uzaicināja viņu kļūt par žurnāla “Oras” redaktoru. Līdz tam žurnāls iznāca neregulāri un ar dažādiem nosaukumiem, taču Šillera vadībā tas kļuva par stabilu literatūras izdevumu.
Pēc diviem gadiem Frīdrihs izveidoja vēl vienu periodisko izdevumu ar nosaukumu “Mūzu almanahs”, kurā tika publicēti daudzi viņa darbi.
1799. gadā Jēnas hercogs dubultoja Šilleram izsniedzamo uzturnaudu. Pēc hercogs Kārļa Augusta uzaicinājuma dzejnieks pārcēlās uz Veimāru. 1802. gadā Svētās Romas impērijas imperators Francisks II piešķīra Frīdriham Šilleram muižnieka titulu.
5. Slimība
1791. gadā Frīdrihs Šillers smagi saslima (knapi izdzīvoja) un kopš tā laika vairs nekad īsti neatveseļojās. Veselības stāvokļa dēļ Šillers bija spiests pārtraukt savu pedagoģisko darbu. Tomēr atlikušajos četrpadsmit mūža gados viņš sarakstīja vēl daudz izcilu lugu, tai skaitā lielās vēsturiskās traģēdijas un drāmas — “Marija Stjuarte”, “Vilhelms Tells” un “Orleānas jaunava” —, ko iestudēja un izrādīja ar milzīgiem panākumiem. Tāpat šai laikā uzplauka Šillera dzejnieka talants, nodrošinot viņam labākā vācu dzejnieka godu.
Pēdējie dzīves gadi Veimārā Šilleram pagāja nemitīgā darbā un nedziedināmās slimības — tuberkulozes — ēnā, mīlestībā un rūpēs par sev dārgajiem līdzcilvēkiem: māsām, sievu un bērniem. Kad Šilleru ģimenē piedzima ceturtais bērns, dzejniekam bija atlicis dzīvot vairs tikai deviņus mēnešus.
1805. gada ziemā Frīdrihs Šillers kārtējo reizi smagi saslima. Dramaturgs mocījās drudzī, viņam bija spazmas un samaņas zudumi. 1805. gada 25. aprīlī dzejnieks uzrakstīja pēdējo rindu… Vācu dzejnieks un dramaturgs Frīdrihs Šillers aizgāja no dzīves 1805. gada 9. maijā. Viņu apglabāja naktī uz 12. maiju svētā Jēkaba baznīcā. Veimāras hercoga Kārļa Augusta uzceltajās kapenēs Šillera mirstīgās atliekas pārveda tikai 1827. gadā. Šeit vēlāk mūža mierā tika guldīts arī Johans Volfgangs Gēte.
6. Gēte un Šillers
Gēte un Šillers ir divas sava laika ievērojamākās personības. Viņiem bija auglīga radošā sadarbība, viņi draudzējās, var pat teikt, ka “ar ģimenēm”. Viņi it kā gāja vienu ceļu, tai pat laikā viņi bija dažādi un simbolizē dažādus vācu sabiedrības strāvojumus.
Šillers bija nabadzīgs, slimīgs, optimistisks un ļoti talantīgs. Gēte bija bagāts, politiski ietekmīgs, augsti racionāls un ar gribasspēku apveltīts. Varētu pat teikt, ka drūms. Šillera darbi it kā nāca viegli, kā spēlējoties, tāpēc tiem ir uztveres un satura vieglums, savukārt Gēte ir intelektuāli un liriski smagnējs. Gētes darbi ir viņa racionālā prāta un gribas produkts. Gēte rakstīja ar prātu, Šillers ar sirdi. Gēte dzejasmākslā centās pārspēt Šilleru un līdz mūža galam pārdzīvoja, ka viņam tas neizdodas.
7. Šillera darbu saraksts
7.1. Lugas
1. Die Räuber (Laupītāji), 1781
2. Die Verschwörung des Fiesco zu Genua(Fiesko sazvērestība Dženovā), 1783
3. Kabale und Liebe (Kabala un mīlestība),1784
4. Don Karlos, Infant von Spanien (Dons Karloss), 1787
5. Wallenstein (Vallenšteina triloģija), 1800
6. Maria Stuart (Marija Stjuarte), 1800
7. Die Jungfrau von Orleans (Orleānas jaunava), 1801
8. Turandot, Prinzessin von China (Turandota, Ķīnas princese), 1801
9. Die Braut von Messina (Mesīnas līgava), 1803
10. Wilhelm Tell (Vilhelms Tells), 1804
11. Die Huldigung der Künste (Mākslas godināšana), 1804
12. Demetrius (Demetrijs), nepabeigta luga.
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/dramen/
http://gutenberg.spiegel.de/autor/friedrich-schiller-518
7.2. Slavenākie dzejas darbi
Ode „An die Freude“ (Oda priekam), 1785
Resignation (Rezignācija), 1786
Die Götter Griechenlands (Grieķijas dievi), 1788
Die Künstler (Mākslinieki), 1789
Das verschleierte Bild zu Sais (Apslēptais tēls, balāde), 1795
Der Spaziergang (Pastaiga), 1795
Die Teilung der Erde (Zemes dalīšana), 1795
Das Mädchen aus der Fremde (Meitene no svešuma), 1796
Der Ring des Polykrates (Polikrata gredzens, balāde), 1797
Der Handschuh (Cimds, balāde), 1798
Ritter Toggenburg (Togenburgas bruņinieks, balāde), 1797
Der Taucher (Kauss, balāde), 1797
Die Kraniche des Ibykus (Ibika dzērves, balāde), 1797
Der Gang nach dem Eisenhammer (Gājiens pēc dzelzsāmura, balāde), 1797
Hoffnung (Cerības), 1798
Der Kampf mit dem Drachen (Cīņa ar pūķi, balāde), 1798
Die Bürgschaft (Galvojums, balāde), 1798
Das Lied von der Glocke (Zvanu dziesma, balāde), 1799
Die Götter Griechenlands (Grieķijas dievi), 1800
Hektors Abschied (Hektora atvadīšanās), 1800
Nänie (Nenija), 1800
Der Antritt des neuen Jahrhunderts (Jaunā gadsimta sākums), 1801
Das Siegesfest (Uzvaras svētki, balāde), 1803
Geburtstagsgedicht (Dzimšanas dienas dzejolis).
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/bekannteste-gedichte/
Frīdrihs Šillers “Dzeja”, 1871.gada izdevums: http://gutenberg.spiegel.de/buch/gedichte-9097/1
7.3. Balādes (7.2. neiekļautās)
Die Kindsmörderin (Bērna slepkava, 1782), Hero und Leander (Varonis un Leanders, 1801), Kassandra (Kasandra, 1802), Der Graf von Habsburg (Grāfs Habsburgs, 1803).
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/balladen/
7.4. Gari dzejoļi
Der Abend (Vakars), Der Eroberer (Uzvarētājs), Empfindungen der Dankbarkeit – Von der Akademie (Pateicības jūtas – no akadēmijas), Empfindungen der Dankbarkeit – Von der Ecole des Demoiselles (Pateicības jūtas – cits laikaposms), Der Venuswagen (Venēras mašīna), Trauerode (Sēru dziesma), An Minna (Minnai), Totenfeier am Grabe Philipp Friederich von Riegers (Bēres pie Filipa Frederika fon Rigersa kapa), Wunderseltsame Historia des berühmten Feldzuges (Slavenās kompānijas brīnišķīgā vēsture), Freigeisterei der Leidenschaft (Kaisles brīvais gars), Die unüberwindliche Flotte (Neuzvaramā flote), Die berühmte Frau (Slavenā sieviete), Das Ideal und das Leben (Ideāls un dzīve), Der Genius (Ģēnijs), Die Weltweisen (Pasauļu veidi), Die Macht des Gesanges (Dziesmas spēks), Der Tanz (Deja), Pegasus im Joche (Iejūgtais pegass), Die Ideale (Ideāli), Würde der Frauen (Sievietes godinājums), Abschied vom Leser (Atvadas no lasītāja), Pompeji und Herkulanum (Pompejas un Herkulāna), Klage der Ceres (Cerēras žēlabas), Die Geschlechter (Dzimumi), Reiterlied (Jātnieka dziesma, 1797), Die Worte des Glaubens (Ticības vārdi), Nadowessische Totenklage (Nadovijas nāves uzvalks), Das Geheimnis (Noslēpums), Die Begegnung (Tikšanās), Das Glück (Laime), Das Eleusische Fest (Eleziānas festivāls), Poesie des Lebens (Dzīves poēzija), Die Erwartung (Gaidas), An Goethe (Gēte), Die Worte des Wahns (Maldināšanas vārdi), An die Freunde (Draugiem), Die vier Weltalter (Četri pasaules laikmeti), Die Gunst des Augenblicks (Mirkļa pieņemšana), Dem Erbprinzen von Weimar (Veimāras kroņprincis), Der Pilgrim (Piligrims), Punschlied (Apmierinājums), Berglied (Kalnu dziesma), Der Alpenjäger (Alpu mednieks), Für Charlotte von Lengefeld (Šarlotei fon Lēgenfeldei).
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/lange-gedichte/
7.5. Īsi dzejoļi
Spinoza (Spinoza), Klopstock und Wieland (Klopštoks un Vīlands), Gespräch (Intervija), Grabschrift eines gewissen – Physiognomen (Noteiktības epitāfija – fiziognomi), Der philosophische Egoist (Egoista filozofija), Die Antike an den nordischen Wanderer (Ziemeļu ceļotāja senatne), Deutsche Treue (Vācu lojalitāte), An einen Weltverbesserer (Pasaules reformatoram), Einem jungen Freund (Jaunais draugs), Archimedes und der Schüler (Arhimēds un students), Odysseus (Odisejs), Spruch des Konfuzius (Konfūcija izteikumi), Würden (Būtu), Der spielende Knabe (Zēns, kurš spēlējas), Die Johanniter (Svētā Jāna palīdzība), Der Kaufmann (Tirgotājs), Der Abend (Vakarā), Der Metaphysiker (Metafiziķis), Kolumbus (Kolumbus), Menschliches Wissen (Cilvēciskas zināšanas), Die Sänger der Vorwelt (Iepriekšējās pasaules slavinātāji), Die Führer des Lebens (Dzīves līderi), Karthago (Kartāga), Macht des Weibes (Sievietes spēks), Das weibliche Ideal (Sievietes ideāls), Dithyrambe (Ditirambe), Der Fuchs und der Kranich (Lapsa un dzērve), An Emma (Emmai), Licht und Wärme (Gaisma un siltums), Breite und Tiefe (Platums un dziļums), Des Mädchens Klage (Meitenes tērps), Das Mädchen von Orleans (Orleānas jaunava, 1801), Thekla (Svētā), Die Antiken zu Paris (Antikvariāts Parīzē), Sehnsucht (Ilgas), Die deutsche Muse (Vācu mūza), Amalia (Amālija), Das Spiel des Lebens (Dzīves spēle), Punschlied (Dziesma par dziesmu), Der Jüngling am Bache (Jauneklis strautmalā), An Karl Theodor von Dalberg (Karlam Teodoram fon Dalbergam), Einer (Viens), Bittschrift (Petīcija).
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/kurze-gedichte/
7.6. Darbi par vēsturi
Denkwürdigkeiten aus dem Leben des Marschalls von Vieilleville (Ievērības cienīgi notikumi no Vijelviles maršalu dzīves), 1797
Die Gesetzgebung des Lykurgus und Solon (Likurga un Solona likumdošana), 1789
Die Sendung Moses (Mozus misija), 1790
Etwas über die erste Menschengesellschaft nach dem Leitfaden der mosaischen Urkunde (Kaut kas par pirmo cilvēku sabiedrību vadoties no Mozaīkas hartijas principiem), 1790
Geschichte der Unruhen in Frankreich, welche der Regierung Heinrichs IV. vorangingen (Nekārtību Francijā vēsture, kuras bija pirms Anrī IV valdīšanas), 1789
Geschichte des Abfalls der vereinigten Niederlande von der spanischen Regierung (Apvienotās Nīderlandes atkrišanas no spāņu pārvaldības vēsture), 1788
Geschichte des dreißigjährigen Kriegs (Trīsdesmitgadu kara vēsture), 1790
Herzog von Alba bei einem Frühstück auf dem Schlosse zu Rudolstadt, im Jahr 1547 (Hercogs Alba pabrokastoja Rūdolštatas pilī 1547.gadā, vēsturiska anekdote), 1788
Über Völkerwanderung, Kreuzzüge und Mittelalter (Par lielo tautu staigāšanu, krusta kariem un viduslaikiem )
Uebersicht des Zustands von Europa zur Zeit des ersten Kreuzzugs (Stāvokļa Eiropa apskats pirmā krusta kara laikā), 1789
Universalhistorische Uebersicht der merkwürdigsten Staatsbegebenheiten zu den Zeiten Kaiser Friedrichs I (Imperatora Frīdriha I laiki), 1789
Was heißt und zu welchem Ende studiert man Universalgeschichte? (Kas ir universālā vēsture un ar kādēļ to mācās?), 1789
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/schriften/historische-schriften/
7.7. Filozofiski un estētiski raksti
Ueber den Zusammenhang der thierischen Natur des Menschen mit seiner geistigen (Par cilvēka dzīvnieciskās dabas un garīgās būtības saistību), 1780
Die Schaubühne als eine moralische Anstalt betrachtet (Teātris ir morāls institūts), 1784
Philosophische Briefe (Filozofiskas vēstules), 1786
Ueber den Grund des Vergnügens an tragischen Gegenständen (Par iemesliem kādēļ traģiski objekti rada prieku), 1792
Ueber die tragische Kunst (Par traģisko mākslu), 1792
Ueber Anmuth und Würde (Par grāciju un pašcieņu), 1793
Kallias-Briefe (Kalliasa vēstules jeb vēstules par skaisto), 1793
Augustenburger Briefe (Augsburgas vēstules), 1793
Über naive und sentimentalische Dichtung (Par naivu un sentimentālu poēziju), 1795
Ueber den moralischen Nutzen ästhetischer Sitten (Par estētisko tradīciju morālo vērtīgumu), 1795
Ueber die ästhetische Erziehung des Menschen (Par cilvēka estētisko audzināšanu), 1795
Ueber die nothwendigen Grenzen beim Gebrauch schöner Formen (Par skaistu formu izmantošanas nepieciešamajām robežām), 1795
Über den Dilettantismus (Par diletantismu, līdzautors – J.V.Gēte), 1799
Ueber das Erhabene (Par paceļošo), 1801
Ueber das Pathetische (Par nožēlojamo), 1801
Gedanken über den Gebrauch des Gemeinen und Niedrigen in der Kunst (Domas par kopējo un bāzes elementu izmantošanu mākslā), 1802
Zerstreute Betrachtungen über verschiedene ästhetische Gegenstände (Izkaisīta atspoguļošanās uz dažādiem estētiskiem objektiem)
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/schriften/philosophische-schriften/
7.8. Četrrindes
Weisheit und Klugheit, Ilias, Deutschland und seine Fürsten, Der Sämann, Die zwei Tugendwege, An die Proselytenmacher, Die idealische Freiheit, Politische Lehre
Majestas populi, Das Geschenk, Tugend des Weibes, Die schönste Erscheinung, An die Astronomen, Die Sachmänner, Zenith und Nadir, An Amalie von Imhoff
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/vierzeiler/
7.9. Stāsti
Der Geisterseher (Nemanāmais vērotājs), nepabeigts
Der Spaziergang unter den Linden (Pastaiga zem liepām), 1782
Der Verbrecher aus verlorener Ehre (Zaudētā goda noziedznieks), 1786
Eine großmütige Handlung aus der neuesten Geschichte (Augstsirdīgs sižets no pēdējo laiku vēstures), 1782
Geschichten aus dem alten Pitaval (Stāsti no vecās Pitavalas, stāstu krājums)
Merkwürdiges Beispiel einer weiblichen Rache (Dīvains sieviešu atriebības piemērs), 1785
Spiel des Schicksals (Likteņa spēle), 1789
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/prosa/
7.10. Votiftafelni
Tabulae Votivae, Die verschiedene Bestimmung, Das Belebende, Zweierlei, Wirkungsarten, Unterschied der Stände, Das Werte und Würdige, Der moralische und der schöne Charakter, Die moralische Kraft, Mitteilung, An*, An**, An***, Das blinde Werkzeug, Wechselwirkung, An die Muse, Der Philister, Das ungleiche Schicksal, Pflicht für jeden, Der schöne Geist und der Schöngeist, Philister und Schöngeist, Die Übereinstimmung, Natur und Vernunft, Der Schlüssel, Das Subjekt, Glaubwürdigkeit, Was nutzt, Was schadet, Zucht, Das Schoßkind, Trost, Die Zergliederer, Metaphysiker und Physiker, Die Versuche, Die Quellen, Empiriker, Theoretiker, Letzte Zuflucht, Die Systeme, Die Philosophien, Die Vielwisser, Mein Glaube, Moralische Schwätzer, Meine Antipathie, Der Strengling und der Frömmling, Theophagen, Fratzen, Moral der Pflicht und der Liebe, Der Philosoph und der Schwärmer, Das irdische Bündel, Der wahre Grund, Die Triebfedern, An die Mystiker, Licht und Farbe, Wahrheit, Schönheit, Aufgabe, Bedingung, Das eigne Ideal, Schöne Individualität, Der Vorzug, Die Erzieher, Die Mannigfaltigkeit, Das Göttliche, Verstand, Phantasie, Dichtungskraft, Der Genius, Der Nachahmer und der Genius, Genialität, Witz und Verstand, Aberwitz und Wahnwitz, Der Unterschied, Die schwere Verbindung, Korrektheit, Lehre an den Kunstjünger, Das Mittelmäßige und das Gute, Das Privilegium, Die Sicherheit, Das Naturgesetz, Vergebliches Geschwätz, Genialische Kraft, Delikatesse im Tadel, Wahl, Sprache, An den Dichter, Der Meister, Dilettant, Der berufene Richter, Der berufene Leser, An****, Das Mittel, Die Unberufenen, Die Belohnung, Das gewöhnliche Schicksal, Der Weg zum Ruhme, Bedeutung, An die Moralisten, An die Muse, Die Kunstschwätzer, Deutsche Kunst, Tote Sprachen, Deutscher Genius, Guter Rat
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/votiftafeln/
7.11. Kuplejas
Das Höchste, Unsterblichkeit, Theophanie, Das Kind in der Wiege, Das Unwandelbare, Zeus zu Herkules, Der beste Staat, Der Skrupel, Der Dichter an seine Kunstrichterin, Die beste Staatsverfassung, An die Gesetzgeber, Würde des Menschen, Das Ehrwürdige, Jetzige Generation, Falscher Studiertrieb, Jugend, Quelle der Verjüngung, Der Aufpasser, Der Naturkreis, Der epische Hexameter, Das Distichon, Die achtzeilige Stanze, Grabschrift, Der Homeruskopf als Siegel, Der Genius mit der umgekehrten Fackel, Weibliches Urteil, Forum des Weibes, Inneres und Äußeres, Freund und Feind, Der griechische Genius, Erwartung und Erfüllung, Das gemeinsame Schicksal, Menschliches Wirken, Der Vater, Liebe und Begierde, Güte und Größe, Die Urne und das Skelett, Das Regiment, Der Obelisk, Der Triumphbogen, Die schöne Brücke, Das Tor, Die Peterskirche, Die drei Alter der Natur, Tonkunst, Der Gürtel.
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/zweizeiler/
7.12. Priekšvārdi un apskati
An den Herausgeber der Propyläen (Propilēlas izdevējam)
Ueber Bürgers Gedichte (Par Bjurgera dzejoļiem)
Ueber den Gartenkalender auf das Jahr 1795 (Par dārza kalendāru līdz 1795.gadam),
Ueber Egmont, Trauerspiel von Goethe (Par Egmontu, Gētes traģēdiju)
Ueber Matthissons Gedichte (Par Matisona dzejoļiem)
Vorrede zu dem ersten Theile der merkwürdigsten Rechtsfälle nach Pitaval (Priekšvārds stāstiem par specifiskākajām tiesu lietām Pitavalā)
Vorrede zu der Geschichte des Maltheserordens nach Vertot von M. N. bearbeitet (Priekšvārds Maltas ordeņa vēsturei līdz Vertotam M.N.redakcijā)
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/schriften/theoretische-schriften/
7.13. Henien (epigrammas), līdzautors J.V.Gēte
http://www.friedrich-schiller-archiv.de/gedichte/xenien/
http://gutenberg.spiegel.de/buch/xenien-3628/1
8. Šillera darbi latviski
Latvijā daudziem patīk runāt par latviešu valodu, par tās nozīmību un bagātību. Latviešu valodas jautājums tiek plaši politizēts. Diemžēl, ja objektīvi apskata latviešu valodā pieejamās literatūras klāstu un kvalitāti, nākas konstatēt, ka latviešu valoda ir otrās vai pat trešās šķiras pasaules valoda. Šo faktu apliecina arī latviskoto Šillera darbu skaits, kurš ir pārāk mazs.
Un nevienu tas neuztrauc, tai skaitā Kultūras ministrijā, kura izšķērdē naudu pa labi un pa kreisi postmoderniskās pseidomākslas antisociālajās izpausmēs, bet latviešu valodas apvāršņa paplašināšanai vispār nepievērš nekādu vērību. Paradoksāli, bet Latvija kā ES dalībvalsts nav pat vīžojusi atdzejot latviski un plaši izplatīt ES himnu “Oda priekam” un ES struktūras to nav nokontrolējušas. Labs Eiropas vērtību simulakruma piemērs. Uz papīra viens, praksē kas cits, vārdos viens, darbos, kas cits.
Latviski ir brīvi pieejamas tikai Šillera lugas – “Laupītāji”, “Marija Stjuarte” un “Vilhelms Tells”. No balādēm tikai “Polikrata gredzens” un “Cimds”, kā arī dzejoļi “Cerības”, “Orleānas jaunava”, “Meitene no svešuma”, “Jātnieka dziesma”, “Ilgas”, “Zemes dalīšana”, “Meitenes žēlabas”, “Jauneklis strautmalā”, “Hektora atvadīšanās”. Iespējams, ja labi pameklē, LNB plauktos var atrast vēl kādus senus tulkojumus vecajā drukā, kuri simts gadu laikā tā arī nav pārizdoti un piedāvāti plašam lasītāju lokam, bet tas nemaina galveno – latviski ir pieejami nepiedodami maz Šillera darbu.
Avoti:
http://www.tvnet.lv/izklaide/kulturas_un_izklaides_notikumi/53720-literaturas_gusteknis_fridrihs_sillers
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A8%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D0%B5%D1%80,_%D0%A4%D1%80%D0%B8%D0%B4%D1%80%D0%B8%D1%85
https://lv.wikipedia.org/wiki/Fr%C4%ABdrihs_%C5%A0illers
http://www.friedrich-schiller-archiv.de
http://gutenberg.spiegel.de/autor/friedrich-schiller-518
Informācijas aģentūra
/01.06.2018/
Politoloģija 