16.06.2021 ar Maskavas mēra S.Sobjaņina rīkojumu tika ieviesta obligāta vakcinēšanās pret koronavīrusu daudzu profesiju pārstāvjiem, bet 18.06.2021 tika paziņots, ka pilsoņi, kuri nav vakcinējušies pret koronavīrusu un kuri pēdējā pusgada laikā nav ar to izslimojuši, nevarēs apmeklēt kafejnīcas un restorānus (lai to izdarītu, viņiem būs nepieciešams negatīvs PCR tests, kurš maksā vairākus tūkstošus rubļu un ir derīgs 3 dienas). Nevakcinētiem pilsoņiem slēdza pieeju tiesu zālēm, valsts iestādēm, kultūras un citiem masu pasākumiem. Drīzumā aiz Maskavas iedzīvotāju segregācijas pēc vakcinēšanās pazīmes aparteīda režīmu sāka ieviest virkne citu Krievijas reģionu [un, it kā izpildot komandu no Maskavas, – arī Latvija].
Paralēli masu informācijas līdzekļos un sociālajos tīklos sākās nevakcinēto mobings: viņus pasludināja par tumsoņām, konspirologiem, slimības izplatītājiem, slepkavām un dzimtenes nodevējiem. It kā tieši dēļ nevakcinētajiem epidēmija nebeidzas un cilvēki iet bojā. Šī plaša mēroga mobinga organizētājus neapstādina ne tas, ka saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūciju un likumiem, kā arī starptautisko tiesību normām jebkura medicīniska iejaukšanās drīkst būt tikai brīvprātīga, ne tas, ka vakcīnas pret koronavīrusu un to iespējamās blakusparādības līdz galam nav izpētītas, ne tas, ka vakcīnas, saskaņā ar oficiālo informāciju, aizsargā pret smagāku slimības gaitu, tomēr vakcinēts cilvēks tāpat var saslimt un aplipināt citus, ne daudzu epidemiologu uzskats, ka vakcinācija epidēmijas laikā noved pie jaunu, bīstamāku vīrusa celmu rašanās un jauna slimības uzliesmojuma un ne tas acīmredzamais fakts, ka vairums nevakcinēto ir veseli.
Šādā situācijā ir cilvēki, kuri saskata līdzību starp pašreiz Covid-19 aizsegā ieviestajiem ierobežojumiem un vācu nacistu realizēto diskrimināciju, kura izvērtās masu slepkavībās un genocīdā. Nesen martā izraēliete Vera Šarav (Вера Шарав / Vera Sharav – Alliance for Human Research Protection dibinātāja), kura piedzīvoja Holokaustu, intervijā pateica sekojošo: “Bērnībā, dzīvojot nacistu terora valstībā, es uz visu mūžu guvu mācību par ļaunuma dabu. Es zinu, kādas būs sekas, ja jūs stigmatizē un dēmonizē kā slimības izplatītājus. Nacistu likumi atņēma mūsu ģimenei iespējas dzīvot normālu dzīvi, veikt visparastākās darbības. Mūsu īpašumus konfiscēja, mums aizliedza piedalīties jebkādos izglītojošos, reliģiskos, kultūras pasākumos. Šīs sāpīgās bērnības atmiņas ļauj man sajust tos draudus, kurus rada pašreizējie valdības ierobežojošie rīkojumi.”
Varbūt Vera Šarav nezina, kas bija Holokausts, kā to par līdzīgu analoģiju paudējiem mēdz teikt? Tieši otrādi, viņa to zin ļoti labi. Un tiešām, šodien, kad mēs zinām, ar ko beidzās vācu nacistu diskriminācijas un segregācijas politika (gāzes kamerām, nošaušanas bedrēm, baisiem medicīniskiem eksperimentiem), daudzi nemaz nezin, ar ko sākās vācu nacistu noziegumi.
Pašā sākumā nacisti ebrejiem tikai aizliedza strādāt noteiktās profesijās (ebrejiem aizliegto profesiju saraksts vēlāk regulāri tika paplašināts). Pēc tam nacisti aizliedza braukt tramvajā, apmeklēt veikalus un kafejnīcas, apmesties viesnīcās. Vai jums tiešām šie ierobežojošie mēri neko neatgādina?
Šai ziņā Vera Šarav atgādina: “Pašreizējie medicīniskie priekšraksti ir liels solis atpakaļ nacistu diktatūras un genocīda virzienā. Mūs apseko un mūs izseko, vakcinācijas sertifikātu rašanās rada divšķiru aparteīda sabiedrību ar vienu priviliģētu šķiru un otru, kura tiek apmelota un diskriminēta. Vai neizklausās pazīstami? Vai tam sekos getto un koncentrācijas nometnes? Un kā tieši tiks slepkavoti cilvēki? Tikai atliek sākt veidot šādu divšķiru sabiedrību un jūs vairs nespēsiet novērst globālu holokaustu. Valdība nedrīkst iejaukties cilvēku personiskajā dzīvē, cilvēku medicīniskajos lēmumos. Kas vispār tas ir? No kurienes radās šādas idejas? Tās radās no nacistiem. Es nebiju domājusi, ka piedzīvošu to mirkli, kad man atkal būs jābaidās no jau pārdzīvotā.”
Ja kāds 1935.gada Vācijā pateiktu, ka ar ierobežojošajiem mēriem sākas masu genocīds, viņam varētu iebilst: “Kā gan to var salīdzināt? Masu genocīds ir kad turki nogalināja 1,5 miljonus armēņu, bet te tikai neļauj paēst kafejnīcā.” Šodien mēs zinām, ka 1933.gada pirmos aizliegumus ebrejiem strādāt noteiktās profesijās un 1941.gadā sāktās masu slepkavības šķir astoņi gadi. Veseli astoņi gadi vai arī tikai astoņi gadi – kā nu kuram labāk patīk.
Mūsdienās, runājot par Holokausta noziegumiem, mēs tos uzskatām ne tikai par drausmīgi necilvēcīgiem, bet arī par iracionāliem. Mūsdienās rasu antisemītisms pamatoti tiek uzskatīts par absurdu ideju. Savukārt XX gadsimta pirmajā pusē rasu nevienlīdzības ideja bija daļa no zinātniska pasaulskata. Priekšstats par to, ka augstāko “nordisko” rasu (anglosakšu, vāciešu, skandināvu) sajaukums ar mazāk augstvērtīgajiem slāviem vai “vidusjūras” rases pārstāvjiem, un vēl jo vairāk – ar āfrikāņiem vai mongoloīdiem, rada draudus sabiedriskajai veselībai, bija izplatīts Vācijas, Anglijas, ASV un citu valstu zinātniskajās aprindās.
Piemēram, savulaik slavenais amerikāņu zinātnieks Harijs Laflins (1880-1943) 1924.gadā uzstājās Kongresā kā zinātniskais eksperts, veiksmīgi aizstāvot Imigrācijas ierobežošanas aktu, kurš noteica rasu kvotas ieceļotājiem no Dienvidu un Austrumu Eiropas un pilnīgu aizliegumu imigrācijai no Āzijas. Savukārt 1935.gadā viņš pozitīvi novērtēja rasistiskos “Ninbergas likumus” Vācijā kā zinātniski pamatotus. 1936.gadā viņš saņēma Heidelbergas universitātes goda doktora titulu. Savukārt Zviedrijā 1922.gadā valsts nodibināja rasu bioloģijas institūtu. Vienvārdsakot ideja par to, ka svešu rasu un tautību elementi apdraud sabiedrisko veselību tajā laikā bija pietiekami respektabla zinātniska ideja.
Ebreji tika uzskatīti par neveselīguma izplatītājiem, “rasu parazītiem”, un visu dzīves sfēru atbrīvošana no ebrejiem tika vērtēta kā rūpes par sabiedrību. Šī iemesla dēļ daudzi medicīnas un bioloģijas zinātnes pārstāvji atbalstīja nacistus vēl pirms viņu nonākšanas pie varas, jo nacistu partija bija vienīgā partija, kura apsolīja savā politikā “sekot zinātnei”.
Ko šai sakarā saka Vera Šarav: “Ar ko atšķiras Holokausts no visiem citiem masu genocīdiem? Ar medicīnas isteblišmenta noteicošo lomu tā realizācijā. Katru soli slepkavību virzienā ieviesa akadēmiskais un profesionālais medicīnas isteblišments. Ārsti, prestižas mediķu organizācijas un iestādes deva leģitimitātes piesegu zīdaiņu slepkavībām un masveida ierindas pilsoņu slepkavībām. Par pirmajiem viņu upuriem kļuva vācu zīdaiņi-invalīdi un bērni-invalīdi līdz 3 gadu vecumam. Par tiem valsts iestādēm bija jāziņo (“jāstučij”) vecmātēm (“akušerkām”). Par nākamajiem upuriem kļuva garīgi slimie, bet tiem sekoja vecie cilvēki pansionātos.”
Slavenais amerikāņu vēsturnieks Roberts Džeijs Liftons savā grāmatā “Nacistu ārsti: medicīniskās slepkavības un genocīda psiholoģija” raksta: “Medicīniskas slepkavības var apskatīt arī no cita skatu punkta, kuru, manuprāt, ne līdz galam apzināmies: slepkavība kā terapeitiska nepieciešamība. Šis motivācijas veids labi izpaužas nacistu ārsta vārdos, ko citē izcilā daktere Ella Lingene-Reinere (1905-2002), kura pārdzīvoja Holokaustu. Rādot uz tālumā kūpošajām [krematorija] trubām, viņa pajautāja nacistu ārstam Fricam Klainam: “Kā Jūs šo varat savienot ar [Hipokrata] zvērestu, kuru devāt kā ārsts?” Uz to viņš atbildēja: “Protams, es esmu ārsts un es gribu saglabāt dzīvību. Un dēļ cieņas pret cilvēka dzīvību es esmu gatavs izgriezt iekaisušu apendiksu no slimā ķermeņa. Ebreji tas ir iekaisis apendiks cilvēces ķermenī.””
Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar nacistu koncepciju ārsts ir atbildīgs par visas sabiedrības veselību kā par vienotu organismu un tādēļ ar katru atsevišķo pacientu drīkst darīt visu, ko uzskata par nepieciešamu. Tiesa gan šo koncepciju neizdomāja nacisti. Vēl 1920.gadā slavenais vācu zinātnieks un jurists Karls Bindings un psihiatrs Alfrēds Hohe publicēja grāmatu “Par pieļaujamību iznīcināt necienīgu dzīvību”, kurā apgalvoja, ka valstij ir pilnas tiesības rīkoties ar savu pilsoņu dzīvību un veselību. Pirms viņiem 1895.gadā šo pašu domu savā grāmatā “Tiesības uz nāvi” aizstāvēja austriešu autors Ādolfs Josts, kura ieskatā tiesības uz katra atsevišķa pilsoņa nāvi pieder sabiedrībai kā organismam, kuru pārstāv valsts.
Tieši pret šāda veida idejām iestājas Nirnbergas kodekss: ārstam savā profesionālajā darbībā ir jāvadās tikai no pacienta interesēm, nevis no visas sabiedrības interesēm, kuras vārdā it kā būtu tiesības upurēt atsevišķa pacienta intereses. Tāpat Nirnbergas kodeksā ir teikts: “Absolūti obligāts nosacījums eksperimenta veikšanai ar cilvēku ir viņa brīvprātīga piekrišana tam. Tas nozīmē, ka eksperimentā iesaistāmas personas, kam ir juridiskas tiesības dot piekrišanu; kam ir brīvas izvēles iespēja dot piekrišanu bez mazākās varmācības, krāpšanas, viltus, piespiešanas, maldināšanas vai citas spaidu vai piespiedu metodes; kam ir pietiekamas zināšanas un izpratne par paredzēto eksperimentu, lai spētu pieņemt saprātīgu un apzinātu lēmumu.”
Tātad, nacisti savu necilvēcību realizāciju sāka ar to, ka, aizsedzoties ar rūpēm par sabiedrības veselību, kā to saprata daļa no to laiku zinātniekiem, aizliedza daļai savu pilsoņu iet uz veikaliem un kafejnīcām, kā arī izmantot sabiedrisko transportu. Šos cilvēkus apvainoja visās sabiedrības nelaimēs. Pēc dažiem gadiem šo sabiedrības daļu sāka izmantot piespiedu medicīniskiem eksperimentiem, kuri nereti beidzās ar cilvēka nāvi, bet tos, kuri eksperimentiem nederēja vai arī spēja tos pārdzīvot, tāpat pēc tam nogalināja.
Tas kļuva iespējams tādēļ, ka sabiedrība piekrita tam, ka valstij ir tiesības atņemt atsevišķiem tās pilsoņiem viņu pamattiesības, sākot no tiesībām iet uz veikalu un beidzot ar tiesībām uz dzīvību. Un tas viss tika darīts sabiedriskā labuma vārdā un saskaņā ar zinātniskajiem datiem un pieeju. A kā savādāk? Un, protams, tos zinātniekus, kuri nepiekrita šādai politikai, mobingoja, atlaida no darba, piespieda emigrēt vai vienkārši nogalināja.
Un kas notiek pašreiz? Varasiestāžu darbībās rasisma motīva tik tiešām nav. Tomēr valdība, vadoties no rūpēm par sabiedrības veselību tā, kā to saprot daļa mūsdienu zinātnieku, ir aizliegusi daļai savu pilsoņu iet uz veikaliem un kafejnīcām, izmantot sabiedrisko transportu. Šo pilsoņu daļu apvaino, ka viņi esot vainīgi sabiedrības nelaimēs. Pie tam, izmantojot segregāciju un draudot ar atlaišanu no darba, šos cilvēkus spiež piekrist eksperimentālu preparātu injekcijai, kuru blakusparādības neviens līdz galam nav izpētījis. Tas kļuva iespējams tādēļ, ka sabiedrība piekrita tam, ka valstij ir tiesības atņemt atsevišķiem tās pilsoņiem viņu pamattiesības, sākot no tiesībām iet uz veikalu. Un tas viss tiek darīts sabiedriskā labuma vārdā un saskaņā ar zinātniskajiem datiem un pieeju. A kā savādāk?
Pie tam Vera Šarav atzīmē: “Pašreiz strīdi ir aizliegti. Ārstiem nav atļauts runāt, ka vīruss tiek izmantots, lai uzturētu baiļu atmosfēru. Ar ārstiem un zinātniekiem, kuri izsaka pretēju viedokli oficiālajiem rīkojumiem, izrīkojas kā ar ķeceriem. Viņiem draud ar iztikas līdzekļu atņemšanu, izsmej, aplej ar samazgām plašsaziņas līdzekļos par to, ka viņi uzdod jautājumus par vakcīnu pret Covid-19 drošību.”
Un nobeigumam. Kamēr es rakstīju šo rakstu, kļuva zināms, ka medicīnas zinātņu kandidāte, onkologs – ģenētiķis, reanimācijas nodaļas vadītāja Natālija Školjara (Наталья Школяр) ierakstīja savā Instagram kontā (https://www.instagram.com/doktorzi/ ) brīdinājumu par ADE (no antivielām atkarīgas infekcijas pastiprināšanās) efekta bīstamību vakcinētajiem un par nepietiekamo Covid-19 vakcīnu izpēti. Daktere Školjara aicināja pieiet vakcinācijas jautājumam uzmanīgi, izvairoties no truli vienpusīgām kampaņām. Kā atbilde uz šo ierakstu sekoja zinātnieces dzīvokļa durvju apliešana ar smirdīgu šķidrumu. Līdzīgi kā laikos, kad Vācijā pie varas nāca nacisti.
P.S.
Šī raksta autors nekādā ziņā neuzstājas pret vakcināciju vispār un ne pret vakcināciju pret koronavīrusu. Tomēr saskaņā ar starptautisko tiesību un Krievijas likumdošanas normām, autors ir pārliecināts, ka vakcinācija drīkst būt tikai brīvprātīga.
Jevgēnijs Rozenblūms, vēsturnieks, redaktors, izdevējs
/25.06.2021/
Avots:
https://ifamnews.com/ru/egor-beroev-predupredil-o-vozvrashchenii-fashizma
[Veras Šarav 2020.gada oktobra intervija: https://childrenshealthdefense.org/transcripts/nazism-covid-19-and-the-destruction-of-modern-medicine-an-interview-with-vera-sharav/
Veras Šarav 2021.gada marta intervija:
]
Informācijas aģentūra
/08.07.2021/
Politoloģija 