Līdz ar Džozefa Baidena inaugurāciju ir noslēgusies ASV Demokrātu partijas četrus gadus ilgā cīņa par formālo varu Amerikas Savienotajās Valstīs. Šai cīņā Demokrātu partija izmantoja jebkurus līdzekļus, tai skaitā birokrātiska, informatīva un cita veida diversijas, sev nevēlamo valsts amatpersonu izspiegošanu, sabotāžas, oponentiem un viņu ģimenes locekļiem adresētus fiziskās izrēķināšanās draudus, oponentu nomelnošanu un apmelošanu publiskajā telpā, informatīvo teroru, nekārtību un bruņotas sacelšanās organizēšanu, oponentu fizisku ietekmēšanu un pat slepkavības.
Tas viss beidzās ar pietiekami brutālu un vāji maskētu ASV prezidenta (un daļēji arī Kongresa) vēlēšanu rezultātu viltošanu, kam sekoja provokatīva Kapitolija ieņemšana “Reihstāga dedzināšanas” stilā, kas “demokrātiem” ļāva nostiprināt savu formālo panākumu, uzsākt masveida politiskās represijas un sākt atklātas cenzūras praktizēšanu. Lai gan “demokrāti” ir it kā uzvarējuši, bet Donalds Tramps pilnībā zaudējis, tās nav beigas, bet tikai sākums – destruktīvu un baisu procesu sākums: pirmkārt un sākumā Amerikas Savienotajām Valstīm, pēc tam ASV sabiedrotajiem un visbeidzot visai pasaulei, tai skaitā arī ASV ģeopolitiskajiem konkurentiem. Līdz ar šādu “demokrātu” uzvaru ASV atklāti un strauji sāk pārvērsties par Mordoru, kura pasaules totalitārai paverdzināšanai ir apņēmības pilna apvienot visus tumsas spēkus.
Īsumā par notikušo
1. Tas, kas norisinājās ASV, ir nekas cits kā valsts apvērsums, uz kuru Demokrātiskā partija gāja un kam rūpīgi gatavojās četrus gadus. Attiecīgi Džozefs Baidens un viņa komanda ir valsts varas uzurpatori (lai gan pats Baidens šai visā kompānijā iespējams ir viens no pozitīvākajiem personāžiem).
2. Tā kā ASV prezidenta vēlēšanas tika viltotas pietiekami atklāti, tā kā par Donaldu Trampu nobalsoja vairāk kā 74 miljoni amerikāņu (bet par Baidenu mazāk), tā kā lielākā daļa Trampa vēlētāju ir pārliecināti, ka vēlēšanas tika viltotas, tā kā katram amerikānim kopš mazotnes tiek ieborēta hipertrofēta lepošanās ar ASV Konstitūciju un ASV demokrātiju, tā kā ASV Konstitūcijā ir pausts uzskats, ka katrai tautai ir tiesības un pienākums sacelties pret netaisnīgām valdībām, tā kā katram amerikānim kopš mazotnes tiek ieborēts, ka viss ir viņa paša rokās un par savu laimi un savu valsti ir jācīnās, nekad nepadodoties, un tā kā ASV pilsoņiem uz rokām ir liels daudzums šaujamieroču, ASV tuvākajā laikā ir prognozējami ļoti asi iekšpolitiskie konflikti, kuri visdrīzāk izvērtīsies atklātās bruņotās sadursmēs, kas iespējams var izvērsties arī pilnvērtīgā pilsoņu karā.
3. Donalds Tramps, uzvarot vēlēšanās, zaudēja cīņu par varu, pirmkārt, sava patriotisma, mīlestības uz Ameriku, savas mērenības, savu amerikānisko un demokrātisko vērtību dēļ. Otrkārt, Trampu visu viņa prezidentūras laiku pietiekamā apjomā neatbalstīja un izšķirošajā brīdī atklāti nodeva liela daļa no Republikāniskās partijas politiskajiem funkcionāriem. Treškārt, pats Tramps nobijās “šķērsot Rubikonu” pat tad, kad “demokrāti” atklāti nodemonstrēja, ka to jau ir izdarījuši, līdz ar to arī Donalds Tramps nodeva savus vēlētājus, kuriem uzreiz pēc vēlēšanām pilnīgi pareizi teica “ja mēs nelikvidēsim šo drausmīgo krāpšanos (…) tad mums vairs nebūs valsts”, kā arī “viņi grib, nevis atbrīvoties no manis, bet gan atbrīvoties no mums visiem”, bet pēc tam pats neko lietas labā neizdarīja, un pēc Kapitolija ieņemšanas provokācijas vispār nobijās un gan asi nosodīja notikušo, nenorādot uz provokācijas elementu, gan arī mierīgi nodeva varu valsts varas uzurpatoriem.
4. Tā kā liela daļa Republikāniskās partijas politiķu atklāti un visiem acīmredzami nodeva gan Trampu, gan savus vēlētājus un tā kā Demokrātiskai partijai ir gan iespēja, gan vēlme uz visiem laikiem likvidēt savu mūžseno politisko konkurentu, Republikāniskās partijas izredzes saglabāties kā ievērojamam politiskam spēkam ir pietiekami mazas. “Demokrātiem” tagad kā politiskie oponenti ir nepieciešami maksimāli paklausīgi un bezzobaini “klēpju sunīši”, bet “republikāņu” tautas masas alkst pēc cik iespējas enerģiskiem un nesamierināmiem līderiem, kuri nebaidīsies vadīt atklātu cīņu pret varas uzurpatoriem. Attiecīgi līdzšinējie “republikāņu” politiķi nevienam vairs nav vajadzīgi un Republikāniskai partijai ir visas izredzes pārvērsties par “demokrātu” kontrolētu sīkpartiju, kurai nebūs nekādas elektorālas un sociālas bāzes.
5. Tā kā Demokrātiskā partija pie varas atgriezās valsts apvērsuma ceļā un ASV pilsoņu vairākums viņus neatbalsta un ir radikāli noskaņots pret varas uzurpatoriem, Demokrātiskās partijas stāvoklis ir nedrošs un nestabils. Viņi pamatoti baidās par savām spējām noturēties. Šī vājuma un baiļu dēļ “demokrāti” ir uzsākuši masveida politisko teroru pret saviem politiskajiem pretiniekiem (apsūdzības terorismā par savā vairumā miermīlīgu un kulturālu pastaigāšanos pa Kapitoliju, aresti, publiski aicinājumi izrēķināties, atlaišana no darba, informatīva vajāšana), ko grasās tikai pastiprināt. Tādēļ arī “demokrāti” ir uzsākuši praktizēt tiešu un atklātu cenzūru, pagaidām tikai sociālajos tīklos (politisko oponentu masveida “izmešana” no sociālajiem tīkliem, nevēlamo video bloķēšana vai dzēšana, alternatīvo sociālo tīklu platformu slēgšana), bet izskan jau aicinājumi šo praksi paplašināt un izvērst. Un viņi to darīs. Sākumā Amerikas iekšienē par iekšpolitiskiem jautājumiem, bet pēc tam, ja nesastaps pretspēku, arī starptautiski.
6. Tā kā cenzūra ir tiešā pretrunā ar ASV Konstitūciju, kura to aizliedz, un tā kā katrs amerikānis kopš mazotnes ir audzināts lepoties ar amerikānisko vārda brīvību, “demokrātu” praktizētā cenzūra ne tikai papildus satracina jau tā nokaitinātās “republikāņu” masas, bet arī kalpo kā pierādījums tam, ka viņiem ir taisnība un ka pret “demokrātiem” ir jācīnās visiem iespējamajiem līdzekļiem. Līdz šai atziņai “republikāņu” masas tika vestas jau sākot ar BLM grautiņiem. Tad tika viltotas vēlēšanas un tika uzskatāmi parādīts, ka ar politiskiem līdzekļiem “republikāņi” pie varas nekad vairs netiks pielaisti. Pēc tam tiesās atklāti tika ignorēti neapgāžami vēlēšanu viltošanas pierādījumi, parādot, ka “republikāņi” uz tiesisku sistēmu arī vairs var necerēt. Un tagad sākas politiskās represijas un cenzūra. Atliek tikai sagaidīt masveida linča tiesu un slepkavību sākumu, par ko “demokrāti” ar BLM aktīvistiem priekšgalā jau atklāti runā. Situācija veidojas tāda, ka vai nu “republikāņi” sāks aktīvu bruņotu pretestību, cīņu par savu valsti un savām vērtībām, vai arī “republikāņu” masas tiks noslīcinātas asinīs un ASV izveidosies neoliberālais totalitārisms.
7. Cenzūras praktizēšana rada vēl vienu teju vai nāvējošu efektu. Ja iespēja brīvi izteikties ļauj piesaistīt publiku, dod iespēju to uzrunāt un ļauj “nolaist tvaiku” diskusijās, tad, sākot praktizēt cenzūru, šie sociumu stabilizējošie mehānismi pārstāj strādāt. Pie tam rodas efekts, kad masas vairs absolūti netic oficiālai informācijai. “Republikāņu” masas jau sen pilnīgi netic “demokrātu” medijiem, bet līdz šim saglabājās kaut kāda uzticība sociālajiem tīkliem kā sava veida medijiem. Tagad arī tiem “republikāņi” vairs netic. Tas nozīmē, ka “demokrāti” kā valdošā partija zaudē faktisko informatīvo kontroli pār lielāko daļu savas valsts iedzīvotāju. “Republikāņu” vairākums noticēs vienalga kam, tikai ne “demokrātu” politiķiem un medijiem. Tā pati par sevi jau ir bīstama situācija, bet ņemot vērā iepriekš minēto, tas ir īpaši kritiski.
8. Sociālo tīklu sāktās cenzūras dēļ ASV ir sākusi iznīcināt vienu no saviem globālās dominēšanas instrumentiem. Pēc tā, ko Twitter izdarīja ar Donaldu Trampu, kurš faktiski bija aktīvs Twitter reklamētājs, šī kompānija jau ir norakstāma. Bet arī Facebook un pat Google sev ir radījuši problēmas, kuras radīs nopietnus to turpmākas attīstības ierobežojumus, jo ļoti lielam cilvēku skaitam tika uzskatāmi parādīts, ka šīm kompānijām nevar uzticēties, tāpēc rodas ļoti liels pieprasījums pēc alternatīvām, kuras tādā vai citādā veidā agri vai vēlu tomēr tiks apmierinātas. Ar to ir sācies ne tikai Facebook ēras beigu sākums, bet ASV dominēšanas sociālo tīklu industrijā beigu sākums. Šī procesa politiskās sekas ir amerikāņu spēju mazināšanās t.s.”oranžo revolūciju” organizēšanas ziņā, kurās nozīmīga loma bija tieši sociālajiem tīkliem. Pie tam šādus valsts apvērsumus parasti realizēja tieši “demokrāti”. Tagad viņi sākumā to nevarēs veikt tik efektīvi kā agrāk, bet pēc kāda laika šis instruments amerikāņiem pilnībā būs zudis.
9. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ “demokrātiem” izdevās veikt valsts apvērsumu, ir apstāklis, ka pietiekami liels daudzums viņu politisko pretinieku kļūdaini domāja, ka Demokrātiskai partijai rūp Amerikas Savienoto Valstu liktenis, ka “demokrāti” ir citādāki, nepareizāki, bet tomēr ASV patrioti. Tā ir ļoti liela un liktenīga kļūda. Patiesība ir tāda, ka “demokrātiem” un vispār jebkuriem neoliberāļiem absolūti nerūp tās valsts liktenis, uz kā rēķina tie eksistē un kurā dzīvo. Sava valsts viņiem labākajā gadījumā ir pilnīgi vienaldzīga, bet visbiežāk tie ir gan savas valsts, gan jebkuras citas valsts ienaidnieki. Neoliberāļi ir gatavi iznīcināt jebkuru valsti un jebkādu pārvaldes aparātu, un ar prieku to arī dara. Līdz šim ASV “demokrāti” tā izrīkojās ar citām valstīm, bet ASV iekšienē viņu destruktīvās tieksmes saturēja pietiekami spēcīgās Republikāniskās partijas politiskās pozīcijas. “Republikāņi” pilnīgi nenovērtēja šo “demokrātiem” raksturīgo valstiskuma nihilismu un tāpēc kļūdaini pieņēma, ka viņi nepārkāps noteiktas sarkanās līnijas, kuras var nodarīt lielu kaitējumu Amerikas valstiskai sistēmai. Bet “demokrāti” tieši to visu laiku arī darīja un tieši tāpēc guva pagaidu uzvaru. Un viņi turpinās rīkoties līdzīgā garā, noārdot ASV valstiskumu (kad nostiprināsies, arī ASV sabiedroto valstiskumu). Kad amerikāņu birokrātu slānis to beidzot sapratīs, tad “demokrātiem” var rasties lielas problēmas, ja vien nebūs jau par vēlu.
10. No visa iepriekš minētā izriet, ka Amerikā pastāv ļoti nopietni separātisma draudi. ASV var sadalīties divās daļās (piekrastēs un vidienē), kuras var sākt pilna mēroga savstarpēju karu. Pēdējais mēģinājums tiesiskā ceļā apstrīdēt viltotos vēlēšanu rezultātus bija Teksasas štata vēršanās ASV Augstākajā tiesā, kuru oficiāli atbalstīja vēl 17 štati. Pēc tam izskanēja paziņojumi par nepieciešamību izveidot Konstitūcijas aizstāvēšanas Konfederāciju. Savukārt pēc Kapitolija ieņemšanas provokācijas “demokrāti” sāka apspriest nepieciešamību “atbrīvot” apspiestos “republikāņu” štatus. Teksasā ar jaunu sparu ir uzliesmojušas separātiskās tendences un šai virzienā pietiekami nopietni sāk lūkoties arī Floridas vadība. Kādam tikai jāsāk, tad pārējie pievienosies, bet “republikāņu” masas ar ovācijām to atbalstīs. Tas būs pilna mēroga pilsoņu karš, kuram alternatīva ir tikai “republikāņu” pasīva ļaušanās sevi iznīcināt.
11. Tagad visai pasaulei ir acīmredzams, ka Amerikas Savienotās Valstis ir pārvērtušās par trešās pasaules valsti un tur politiskie procesi sāk notikt līdzīgi kā Āfrikas valstīs. Tas ir fakts, par kuru runā ne tikai Putins, ne tikai Tramps, ne tikai “republikāņi”, bet arī Demokrātiskās partijas pārstāvji. Šis ir svarīgs apstāklis, kurš jāņem vērā, prognozējot turpmāko notikumu attīstību Amerikā.
12. Vislielākās nepatikšanas gan ASV, gan visai pasaulei var rasties dēļ Demokrātiskās partijas vadošo darboņu pilnīga neadekvātuma. Tur gandrīz vai nav normālu cilvēku (viens no retajiem – Berni Sanders). Nelietīgais marazmātiķis Baidens uz visu pārējo fona ir viena no pozitīvākajām figūrām. Un šie jukušie, sajutuši savu spēku, nemaz negrasās apstāties, par ko atklāti arī izsakās. Demokrātiskās partijas vadības ārprāta apmēru ļoti labi parāda Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi aicinājums nekavējoties “atņemt” Trampam kodolčemodānu, lai viņš, atriebjoties “demokrātiem”, neizraisa atomkaru. Tas, ka šāds apvainojums ne vienu karu neizraisījušā Trampa virzienā ir pilnīgi nepamatots un absurds, tā kā būtu skaidrs, bet šis izteikums liecina par to, uz ko ir gatavi paši “demokrāti” varas noturēšanai, jo cilvēki citus parasti tur aizdomās tajā, ko ir gatavi darīt paši. Šī ir ļoti nopietna globāla problēma, jo kā izskatās traks mērkaķis ir pratis tikt pie kodolgranātas.
Iespējamie attīstības scenāriji
Pa lielam notikumi ASV var attīstīties pa vienu no diviem scenārijiem (kur katram tālāk ir daudz apakšscenāriju). “Republikāņu” elite un “republikāņu” masas vai nu uzsāks pilna mēroga pilnvērtīgu pretestību vai arī neuzsāks. “Bumbiņa” ir “republikāņu” pusē un viss pa lielam ir atkarīgs tieši no viņiem (gan no atsevišķiem cilvēkiem, gan arī no visiem kopā), jo “demokrāti” savus nolūkus nemaz īpaši nemēģina slēpt.
Teorētiski pastāv arī trešais – samiernieciskais scenārijus, kura realizācijas ilūziju Baidena administrācija deklaratīvi mēģinās radīt (un tāpēc jau vistuvākajā laikā “demokrātu” ASV mēģinās uzsākt kādu karu), bet esošie “demokrātu” likumpārkāpumi ir tik nopietni un savstarpējais naids tik liels, ka šis scenārijs ir praktiski nerealizējams un ir tikai prelūdija vai piesegs viena no abu pārējo scenāriju realizācijai.
Ja “republikāņi” sāks pretestību, tad jau tuvākajā laikā ASV sāksies ļoti asi savstarpēji konflikti, kuri visticamāk drīz vien pāraugs bruņotās sadursmēs, kurās visdrīzāk pietiekami ātri dažādās pusēs iesaistīsies arī nacionālās gvardes, armijas un citu militāro struktūru vienības. Tas ir slikts scenārijs gan Amerikai, gan pasaulei.
Tomēr daudz sliktāks liktenis visus sagaida, ja “republikāņi” pasīvi noskatīsies uz brēcošiem Konstitūcijas pārkāpumiem. Tad sākumā “republikāņus” masveidā represēs, masveidā atlaidīs no darba, masveidā konfiscēs to īpašumus, nežēlīgi cenzējot jebkuru informāciju par notiekošo. Tā Amerika pārvērtīsies par atklāti totalitāru valsti. Tā būs pavisam cita Amerika, kura ļoti līdzināsies pašreizējai Ukrainai (kura tāda, kāda tā ir, tika radīta tiešā ASV Demokrātiskās partijas virsvadībā). Pēc šādām drausmīgām ASV valstiskuma metamorfozām šo praksi “demokrāti” sāks eksportēt uz savām sabiedroto valstīm, ieviešot arī tur atklātu neoliberālo totalitārismu. Un pēc tam vienotā un konsolidētā globālā neoliberālā totalitārisma frontē tiks mēģināts uzveikt šī starptautiskā veidojuma galvenos ienaidniekus – Krieviju un Ķīnu (pirms tam izmēģinot spēkus mazākās un neitrālākās valstīs).
Tas viss beigsies ar pilnīgu ASV un tās sabiedrotu katastrofu un lielu upuru skaitu šo teritoriju iedzīvotāju vidū, jo, sācis darboties, represīvais aparāts pats no sevis neapstāsies un novedīs sākumā pie tā, ka tiks represēti jebkuri nepiekrītošie, bet pēc tam represijas un savstarpēji iznīcinošas cīņas sāksies pašu neoliberāļu vidū. Tas notiks uz strauji pieaugušās masu neapmierinātības un pilnīgas norobežošanās no valstveidīgām struktūrām fona. Tādējādi represiju intensitāte un apjoms nepārtraukti tiks kāpināts līdz vienā brīdī vadzis lūzīs. Tāpēc šis scenārijs ir visai pasaulei traģisks, drausmīgs un iespējams pat apokaliptisks. Un tāpēc visiem būtu labāk, ja “republikāņi” tomēr beidzot pamostos.
Informācijas aģentūra
/21.01.2021/
Politoloģija 