Labdien cienījamie kolēģi! Mūsu sanāksmē piedalās valdības dalībnieki, Federālo apgabalu pilnvarotie pārstāvji, Krievijas reģionu vadītāji. Mēs tiekamies grūtā laikā, kad mūsu bruņotie spēki Ukrainā un Donbasā veic speciālo militāro operāciju.
Atgādināšu, ka pašā tās sākumā, 24.02.2022 agri no rīta, es atklāti un publiski paziņoju Krievijas darbību iemeslus un galvenos mērķus. Tā ir palīdzība mūsu cilvēkiem Donbasā, kuri astoņu gadu laikā tika pakļauti īstam genocīdam, izmantojot visbarbariskākās metodes, – liela mēroga militāras sodīšanas operācijas, blokādi, teroristiskos aktus, regulāras artilērijas apšaudes.
Un par ko? Tikai par to, ka viņi centās panākt elementāras cilvēktiesības – dzīvot pēc savu senču likumiem un tradīcijām, runāt dzimtajā valodā, audzināt savus bērnus tā, kā viņi grib.
Pie tam Kijevas varasiestādes visu šo gadu laikā ne tikai ignorēja un sabotēja Minskas vienošanās paredzētās darbības krīzes mierīgai noregulēšanai, bet pagājušā gada beigās publiski atteicās no to izpildes. Viņi arī sāka praktiski realizēt plānus iestāties NATO. Pat vairāk, izskanēja Kijevas varasiestāžu paziņojumi par apņemšanos radīt savus kodolieročus un to nesējus.
Tas bija reāls drauds. Jau pārskatāmā nākotnē, ar tehnisku ārzemju līdzdalību, pronacistiskais Kijevas režīms varēja iegūt masu iznīcināšanas ieročus. Un viņu mērķis, protams, būtu Krievija.
Ukrainā darbojās arī desmitiem laboratoriju tīkls, kurā, ar Pentagona finansu atbalstu un tā vadībā, tika realizētas militāri – bioloģiskas programmas. To skaitā arī eksperimenti ar koronavīrusa, Sibīrijas mēra, holēras, Āfrikas cūku mēra un citu nāvējošu slimību paraugiem. Šo slepeno programmu pēdas pašreiz cītīgi mēģina slēpt, bet mums ir pamats uzskatīt, ka Krievijas tiešā tuvumā, Ukrainas teritorijā, tika izstrādātas bioloģisko ieroču komponentes.
Mūsu daudzkārtējie brīdinājumi par to, ka šāda notikumu attīstība rada tiešus draudus Krievijai, tika noraidīti gan no Ukrainas puses, gan viņu aizbildņu no ASV un NATO puses. Pie tam tas tika izdarīts ar ārišķīgu un cinisku augstprātību. Līdz ar to visas diplomātiskās iespējas tika pilnībā izsmeltas. Mums neatstāja nekādus citus variantus mierīgā ceļā atrisināt problēmas, kuras rodas ne jau mūsu vainas pēc. Un tāpēc mēs bijām spiesti sākt speciālo militāro operāciju.
Krievijas karaspēka parādīšanās pie Kijevas un pie citām Ukrainas pilsētām nav saistīta ar apņemšanos okupēt šo valsti. Mums nav tāds mērķis. Arī par to es pateicu 24.februāra uzrunā.
Kas attiecas uz karadarbības vešanas taktiku, kuru izstrādāja Krievijas Aizsardzības ministrija un armijas ģenerālštābs, tad tā sevi ir pilnībā attaisnojusi. Mūsu puiši, mūsu virsnieki un karavīri rīkojas drošsirdīgi un varonīgi, darot visu iespējamo, kas no viņiem ir atkarīgs, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem Ukrainas pilsētās.
Tagad pirmo reizi gribu pateikt, ka pašā operācijas sākumā, lai izvairītos no bezjēdzīgas asinsizliešanas, Kijevas varasiestādēm pa dažādiem kanāliem tika piedāvāts neiesaistīties karadarbībā, bet gan vienkārši izvest savu karaspēku no Donbasas. Viņi negribēja. Nu ko, tas ir viņu lēmums. Sapratne par to, kas notiek īstenībā, “uz zemes”, neizbēgami atnāks.
Operācija norit veiksmīgi saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem plāniem.
Atzīmēšu, ka Ukraina, ASV un virknes Rietumvalstu mudināta, mērķtiecīgi gatavojās militāram scenārijam, asiņainiem slaktiņiem un etniskām tīrīšanām Donbasā. Masīvs uzbrukums Donbasai un pēc tam arī Krimai bija tikai laika jautājums. Mūsu bruņotie spēki izjauca šos plānus.
Kijevā ne tikai gatavojās agresijai pret Krieviju, Donbasu, viņi šo karu jau veda. Netika pārtraukti mēģinājumi veikt diversijas Krimā un izveidot tur teroristisku “pagrīdi”. Visus pēdējos gadus turpinājās karadarbība Donbasā, tika veiktas civilo apdzīvoto vietu apšaudes. Šajā laikā Donbasā gāja bojā 14000 civiliedzīvotāju, to skaitā arī bērni.
14.03.2022 pa Doņeckas centru tika dots raķešu trieciens. Tas bija atklāts teroristisks akts, kurā gāja bojā vairāk kā 20 cilvēku. Šāda veida apšaudes notiek visu laiku šo pēdējo dienu laikā. Tiek šauts nešķirojot, pa pilsētu laukumiem ar iznīcībai nolemto cietsirdību un fanātismu. Līdzīgi kā nacisti Trešā Reiha pēdējās dienās mēģināja sev paraut kapā līdzi pēc iespējas lielāku skaitu nevainīgu upuru.
Bet kas pārsteidz visvairāk, tas ir pārmērīgais cinisms. Te ir jāmin ne tikai Kijevas neiedomājamie meli, ka it kā Krievija pati esot izšāvusi raķeti uz Doņecku, bet arī apstāklis, ka tā saucamā civilizētā pasaule, ASV un Eiropas prese, pat nepamanīja šo Doņeckas traģēdiju, it kā tās nemaz nebūtu bijis. Tieši tik pat liekulīgi viņi pēdējos astoņus gadus neievēroja kā mātes Donbasā apglabāja savus bērnus un kā tika nogalināti sirmgalvji. Tā ir kaut kāda morāla un ētiska degradācija, pilnīgs cilvēcības zudums.
Daudzus gadus ilgušo ņirgāšanos par Donbasa iedzīvotājiem vairs nebija iespējams izturēt. Un, lai izbeigtu šo genocīdu, Krievija atzina Donbasa tautu republikas, noslēdza ar tām draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus. Pamatojoties uz šiem līgumiem, Republikas griezās pie mums pēc militāras palīdzības, lai atvairītu militāru agresiju. Un mēs šo palīdzību sniedzām. Mums vienkārši nebija tiesību rīkoties savādāk.
Bet kam es gribētu pievērst uzmanību, ko uzsvērt?! Ja mūsu armija darbotos tikai Republiku teritorijā, tikai palīdzētu tām atbrīvot savas zemes, tas nekļūtu par problēmas galīgu atrisinājumu, neradītu mieru un pašā saknē nenovērstu draudus jau mūsu valstij, Krievijai. Tieši otrādi, pa Donbasa robežām tad ietu jauna frontes līnija, turpinātos apšaudes un provokācijas. Tas ir, bruņotais konflikts tad turpinātos bezgalīgi un to barotu Kijevas režīma revanšistiskā histērija. Savukārt NATO infrastruktūra Ukrainā tad izvērstos vēl straujāk un agresīvāk. Tad mēs tiktu nostādīti fakta priekšā, ka Alianses uzbrūkošie triecienspēki jau ir pie mūsu robežām.
Atkārtošu vēlreiz, ka mums nebija citu iespēju aizsargāt sevi, nodrošināt Krievijas drošību, kā tikai veikt speciālo militāro operāciju. Un visi šai operācijai uzstādītie uzdevumi neapšaubāmi tiks realizēti. Mēs garantēti nodrošināsim Krievijas un mūsu tautas drošību un nekad nepieļausim, lai Ukraina kļūtu par placdarbu naidīgām darbībām pret mūsu valsti.
Krievijas nākotnei principiālus jautājumus par Ukrainas neitrālo statusu, tās demilitarizāciju un denacifikāciju, mēs bijām gatavi un joprojām esam gatavi apspriest sarunu ceļā. Mūsu valsts ir izdarījusi visu, lai organizētu šādas sarunas, saprotot, ka ir jāizmanto jebkura iespēja cilvēku un viņu dzīvību pasargāšanai. Bet mēs kārtējo reizi pārliecināmies, ka Kijevas režīmam, kuram Rietumu saimnieki ir devuši uzdevumu radīt agresīvu Antikrieviju, pašas ukraiņu tautas liktenis ir vienaldzīgs. To, ka iet bojā cilvēki, to, ka simti tūkstoši un miljoni ir kļuvuši par bēgļiem, to, ka pilsētās, kuras notur neonacisti un no cietumiem izlaisti noziedznieki, ir humanitāra katastrofa, tas viss viņiem ir vienaldzīgs.
Mums ir acīmredzams, ka Rietumu aizbildņi mudina Ukrainas varasiestādes turpināt asinsizliešanu. Tiek piegādātas arvien jaunas ieroču kravas, nodrošināta izlūkošanas informācija un tiek sniegta arī cita veida palīdzība, tai skaitā militāro konsultantu un algotņu nosūtīšana.
Kā ieročus Rietumvalstis izvēlējās izmantot arī ekonomiskās, finansu, tirdzniecības un cita veida sankcijas pret Krieviju. Šīs sankcijas, starp citu, pašreiz sāpīgi sit pa pašiem amerikāņiem un eiropiešiem caur augošajām degvielas, energoresursu un pārtikas cenām, caur to darba vietu zudumiem, kas ir saistītas ar Krievijas tirgu. Un nevajag te “pārlikt no slimas galvas uz veselo”, apvainojot visā mūsu valsti.
Gribu, lai mani sadzird Rietumvalstu ierindas pilsoņi. Jūs pašreiz cītīgi mēģina pārliecināt, ka visas jūsu grūtības ir Krievijas naidīgu darbību rezultāts. Ka no jūsu maciņiem ir jāsamaksā par cīņu pret mītiskajiem krievu draudiem. Tie visi ir meli! Bet patiesība ir tajā, ka pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras miljoniem cilvēku Rietumos, ir šo valstu valdošo elišu daudzu gadu darbību rezultāts. Viņu kļūdu, netālredzības un ambīciju rezultāts. Šīs elites nedomā par to kā uzlabot savu pilsoņu dzīvi, tās ir apsēstas ar pašu savtīgām interesēm un virspeļņu.
Par to liecina arī starptautisko organizāciju ziņojumi, kuros tieši ir teikts, ka sociālās problēmas pat vadošajās Rietumvalstīs pēdējo gadu laikā tikai saasinās, ka pieaug nevienlīdzība, starpība starp nabagajiem un bagātajiem. Par sevi liek manīt arī rasu un nacionālie konflikti. Mīts par Rietumu sabiedrības labklājību, par t.s.”zelta miljardu”, sabrūk.
Atkārtošu vēlreiz, ka pašreiz visai planētai nākas maksāt par Rietumu ambīcijām, par to mēģinājumiem par katru cenu saglabāt savu zūdošo dominanti. Sankciju ieviešana ir loģisks turpinājums ASV un ES valstu valdību un centrālo banku netālredzīgai politikai, kas ir to bezatbildības koncentrēta izpausme.
Tieši viņi pēdējo gadu laikā ar pašu rokām ir iegriezuši globālās inflācijas spirāli, ar savām darbībām ir radījuši nabadzības pieaugumu un nevienlīdzības pastiprināšanos, jaunas bēgļu plūsmas visā pasaulē. Un rodas jautājums, kurš tagad atbildēs par miljoniem nāvju no bada nabadzīgajās pasaules valstīs dēļ pieaugošā pārtikas deficīta.
Atkārtošu vēlreiz, nopietns trieciens ir dots pa visu globālo ekonomiku un tirdzniecību, pa uzticību ASV dolāram kā galvenajai valūtai. Neleģitīmās darbības, iesaldējot daļu Krievijas centrālās bankas valūtas rezervju, pārvelk strīpu pāri uzticībai t.s. ”pirmklasīgajiem aktīviem”. Faktiski gan ASV, gan ES izsludināja savu defoltu attiecībā pret Krieviju. Tagad katrs zin, ka finanšu rezerves var tikt vienkārši nozagtas. Un redzot to, daudzas valstis jau tuvākajā laikā (esmu pārliecināts, tā arī notiks) var sākt konvertēt savus papīra un digitālos uzkrājumus īstās rezervēs – dabas resursos, precēs, zemē, pārtikas produktos, zeltā un citos reālos aktīvos, kas tikai palielinās deficītu šajos tirgos.
Papildināšu vēl, ka Krievijas kompāniju un privātpersonu ārzemju aktīvu un kontu arests ir arī mācība nacionālajam biznesam, ka nav nekas drošāks kā ieguldīt līdzekļus pašu valsī. Es par to esmu runājis vairākkārtīgi.
Mēs ļoti cienām to ārvalstu kompāniju nostāju, kuras, neskatoties uz ASV un to vasaļvalstu stipro spiedienu, turpina darbu mūsu valstī. Nākotnē šīs kompānijas iegūs papildus iespējas savai attīstībai.
Mēs tāpat zinām tos, kuri gļēvi nodeva savus partnerus, aizmirsa par savu atbildību pret darbiniekiem un klientiem Krievijā, un pasteidzās nopelnīt šķietamas dividendes par savu dalību pretkrievijas aktivitātēs. Pie tam, atšķirībā no Rietumvalstīm, mēs cienīsim īpašumtiesības.
Ko gribu īpaši uzsvērt?! Ir skaidri jāsaprot, ka jaunā sankciju un ierobežojumu pakete pret mums tiktu ieviesta jebkurā gadījumā. Mūsu militārā operācija Ukrainā ir tikai formāls iegansts Rietumvalstīm, lai ieviestu kārtējās sankcijas. Jā, šīm sankcijām tagad ir koncentrēts raksturs, bet tieši tāpat viņi darīja pēc referenduma Krimā, kurš notika 2014.gada 16.martā, tieši astoņu gadus atpakaļ, un kurā Krimas un Sevastopoles iedzīvotāji izdarīja brīvu izvēli būt kopā ar savu vēsturisko Dzimteni.
Atkārtošu vēlreiz, tas ir tikai formāls iemesls. Savukārt saturēšanas politika, Krievijas novājināšanas politika, tai skaitā izmantojot ekonomisko izolāciju, blokādi, ir apzināta ilgtermiņa stratēģija. Jau pašu Rietumvalstu līderi vairs pat neslēpj, ka sankcijas ir vērstas ne jau pret konkrētām personām vai kompānijām, bet gan viņu mērķis ir dot triecienu pa visu mūsu ekonomiku, pa mūsu sociālo un humanitāro sfēru, pa katru ģimeni, pa katru Krievijas pilsoni. Faktiski šādiem soļiem, kuri ir vērsti uz to, lai pasliktinātu miljoniem cilvēku dzīvi, ir visas agresijas pazīmes.
Tas ir karš ekonomiskiem, politiskiem un informatīviem līdzekļiem. Tam ir nemaskēts un totāls raksturs. Un, atkārtošu vēlreiz, Rietumvalstu t.s. “politiskais bomons” nekautrējas par to runāt tiešā tekstā. Visas vārdiskās ārišķības par politkorektumu, privātīpašuma neaizskaramību, vārda brīvību tika momentāni atmestas. Pat olimpiskie principi tika samīdīti. Nepakautrējās pat izrēķināties ar paraolimpiešiem. Tāds, lūk, sports ārpus politikas.
Daudzās Rietumvalstīs cilvēkus tikai par to, ka viņi ir cēlušies no Krievijas, sāk vajāt. Atsaka medicīnisko palīdzību, izdzen bērnus no skolām, atlaiž no darba. Aizliedz krievu mūziku, kultūru un literatūru. Cenšoties atcelt Krieviju, Rietumvalstis ir atmetušas pieklājības masku un sāk uzvesties nepiedienīgi rupji, parādot savu patieso dabu. Te prasās tiešas analoģijas ar antisemītiskajiem grautiņiem, kurus pagājušā gadsimta 30-os gados veica nacisti Vācijā, un pēc tam arī to pakaļskrējēji no daudzām Eiropas valstīm, kuras pievienojās hitleriskajai agresijai pret mūsu valsti 2. Pasaules kara laikā.
Pret Krieviju ir izvērsts arī masīvs uzbrukums kibertelpā. Ir izvērsta bezprecidenta informatīva kampaņa, kurā ir iesaistīti globālie sociālie tīkli un visi Rietumvalstu mediji, kuru objektivitāte un neatkarība izrādījās tikai mīts. Tiek ierobežota piekļuve informācijai, cilvēkus baro ar lielu daudzumu “feiku” un propagandisku viltojumu. Ir aizgājis pat tik tālu, ka viens no ASV sociālajiem tīkliem [Facebook] ir atklāti paziņojis, ka atļauj publikācijas, kuras satur aicinājumus nogalināt Krievijas pilsoņus.
Mēs saprotam kāds resurss ir šīs melu impērijas rīcībā. Tomēr pret patiesību un taisnīgumu tā tāpat ir bezspēcīga. Krievija mērķtiecīgi novadīs savu nostāju līdz visai pasaulei. Bet mūsu nostāja ir godīga un atklāta. Un arvien vairāk cilvēku to dzird, saprot un uzskata līdzīgi.
Aiz Rietumvalstu liekulīgajām šodienas darbībām stāv naidīgi ģeopolitiski mērķi. Viņiem nav vajadzīga spēcīga un suverēna Krievija. Viņi nepiedos mums ne mūsu patstāvīgo kursu, ne to, ka mēs aizstāvam savas nacionālās intereses. Mēs taču atceramies kā viņi pie mums atbalstīja separātismu, terorismu, veicinot to Ziemeļkaukāzā. Līdzīgi kā 1990-os un 2000-o gadu sākumā, viņi arī tagad kārtējo reizi cenšas piebeigt mūs. Viņi mēģina mūs pārvērst par vāju un atkarīgu valsti, pārkāpt mūsu teritoriālo vienotību, sadalīt (tas ir labākais variants viņu skatījumā). Toreiz viņiem tas nesanāca, neizdosies arī šoreiz.
Jā, protams, viņi liks uzsvaru uz t.s. “piekto kolonu”, uz nacionālnodevējiem, uz tiem, kuri pelna naudu šeit pie mums, bet dzīvo tur. Un dzīvo tur ne jau ģeogrāfiskā izpratnē, bet savās domās, savā verdziskajā apziņā.
Es nekādā ziņā nenosodu tos, kuriem ir villas Majami vai franču Rivjērā, kuri nevar iztikt bez fuagras, austerēm un t.s “gendera brīvībām”. Problēma jau nav tajā. Daudzi no šādiem cilvēkiem savā būtībā, mentāli atrodas tieši tur, nevis šeit, kopā ar mūsu tautu, ne kopā ar Krieviju. Tā viņuprāt ir piederības augstākai kastai, augstākai rasei pazīme (es atkārtoju, tā tas ir viņuprāt). Šādi cilvēki ir gatavi savu māti pārdot, lai tikai viņiem atļautu pasēdēt šīs te augstākās kastas uzgaidāmajā telpā. Un viņi grib līdzināties tai, atdarināt to. Bet viņi vispār nezina vai nesaprot, ka šai augstākajai kastai viņi, ja arī ir vajadzīgi, tad tikai kā izejmateriāls maksimāla kaitējuma nodarīšanai mūsu tautai.
Kolektīvie Rietumi cenšas sašķelt mūsu sabiedrību, spekulējot ar militāriem zaudējumiem, sankciju sociāli – ekonomiskajām sekām. Viņi cenšas izraisīt Krievijā pilsoņu pretstāvi, un, šo mērķu sasniegšanai, izmanto “piekto kolonu”. Un galamērķis viņiem ir viens, es jau to pieminēju, tā ir Krievijas sagraušana.
Bet jebkura tauta, jo īpaši Krievijas tauta spēs atšķirt īstus patriotus no neliešiem un nodevējiem. Un izspļaus tos kā mutē nejauši ielidojušu kukaini. Esmu pārliecināts, ka šāda dabīga sabiedrības attīrīšanās tikai nostiprinās mūsu valsti, mūsu solidaritāti, mūsu vienotību un mūsu gatavību atbildēt uz jebkuriem izaicinājumiem.
T.s. “kolektīvie rietumi” un viņu piektā kolona ir pieraduši mērīt citus pēc sevis. Viņi domā, ka viss ir pārdodams un pērkams, un tāpēc domā, ka mēs pārpūlēsimies un atkāpsimies. Bet viņi slikti zin mūsu vēsturi un nepazīst mūsu tautu.
Jā, daudzas pasaules valstis jau sen ir samierinājušās ar to, ka ir jādzīvo saliektu muguru, un iztapīgi pieņem visus sava suverēna lēmumus, iztapīgi tam skatoties acīs. Tā dzīvo daudzas valstis, diemžēl arī Eiropā. Bet Krievija nekad nebūs tik nožēlojamā un pazemojošā stāvoklī. Un cīņa, ko mēs vedam, ir cīņa par mūsu suverenitāti, par mūsu valsts un mūsu bērnu nākotni. Mēs cīnīsimies par tiesībām būt un palikt Krievijai. Kā piemērs mums ir mūsu uzticamo Tēvzemes aizstāvju, mūsu karavīru un virsnieku vīrišķība un drosme.
Cienījamie kolēģi! Ir acīmredzams, ka pašreiz notiekošais izbeidz Rietumvalstu globālo dominanti gan politikā, gan ekonomikā. Pat vairāk, tas liek apšaubīt to ekonomisko modeli, kurš pēdējo desmitgažu laikā tika uzspiests attīstības valstīm, un vispār visai pasaulei. Gribu uzsvērt, ka ASV un tās atbalstītāju sankciju apsēstību neatbalsta valstis, kurās dzīvo vairāk kā puse pasaules iedzīvotāju. Tieši šī valstis pārstāv globālās ekonomikas strauji augošāko un perspektīvāko daļu. To skaitā ir arī Krievija.
Jā, tagad mums nav viegli. Krievijas finansu kompānijas, lielie uzņēmumi, mazais un vidējais bizness ir saskārušies ar bezprecedenta spiedienu. Pirmā zem sankciju sitiena nokļuva mūsu banku sistēma. Bet Krievijas bankas tika galā ar šo izaicinājumu. Strādājot burtiski diennakts režīmā, tās turpina nodrošināt maksājumus un nodrošināt uzņēmumu darbību. Otrajam sankciju vilnim bija jāizprovocē panika tirdzniecības sfērā. Saskaņā ar aplēsēm papildus summārais pieprasījums pēc precēm pārsniedza vienu triljonu rubļu. Bet vietējie ražotāji, piegādātāji, transporta un loģistikas kompānijas izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no masveida deficīta mazumtirdzniecības tīklos.
Gribu izteikt pateicību Krievijas uzņēmēju sabiedrībai, kompāniju, banku un organizāciju darba kolektīviem, kuri ne tikai dod efektīvu atbildi sankciju izaicinājumiem, bet arī rada pamatu stabilai mūsu ekonomikas attīstībai nākotnē. Atsevišķi gribu uzteikt Valdības, Centrālās bankas, Federācijas subjektu vadītāju, reģionālo un municipālo komandu darbu. Pašreizējos sarežģītajos apstākļos Jūs atbildīgi pildiet savus uzdevumus.
Ir acīmredzams, ka organizēt pret Krieviju ekonomisko “blickrigu”, demoralizēt mūsu sabiedrību, paņemt mūs vienā rāvienā neizdevās. Tāpēc mēs noteikti redzēsim mēģinājumus pastiprināt spiedienu uz mūsu valsti. Bet mēs pārvarēsim arī šīs grūtības. Krievijas ekonomika noteikti adaptēsies jaunajām reālijām. (…)
Vladimirs Putins, Krievijas Federācijas prezidents
/16.03.2022/
Avots:
Informācijas aģentūra
/25.03.2022/
Politoloģija 