Katara – globālā terorisma finansēšanas un vadības centrs


Halids bin Mohammads al Atijs

Halids bin Mohammads al Atijs

Katara ir pundurvalsts Persijas līča krastā (11,5 kvadrātkilometri) ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju. Katarā atrodas lielākā ASV militārā bāze Tuvajos Austrumos. Katara ir viena no lielākajām naftas un gāzes eksportētājvalstīm. Kataras politiskā iekārta – absolūta monarhija. Emīra varu formāli ierobežo tikai Šariata likumi.

Sakarā ar Krievijas pasažieru lidmašīnas katastrofu Ēģiptē 31.11.2015, kurā gāja bojā vairāk kā 200 cilvēku (tai skaitā bērni), viens no Krievijas Tuvo Austrumu ekspertiem Jevgēnijs Satanovskis (1959) pauda aizdomas, ka šī terora akta pasūtītājs ir Katara (un konkrēti Kataras Ārlietu ministrs Halids bin Mohammads al Atijs) un iemesls tam ir Krievijas uzsāktā “Islāma valsts” bombardēšana un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada tieša atbalstīšana, kas izjauc Kataras plānus par gāzes vada būvniecību caur Sīriju un Turciju uz Eiropu. Zemāk 09.11.2015 raidījuma “Brīvā studija” fragmenti, kurā ukraiņu politologa Rostislava Iščenko un Jevgēnija Satanovska sarunā tiek aprakstīta globālā terorisma būtība un Kataras loma tā finansēšanā un vadībā.

Jevgēnijs Satanovskis: (…) Es piedāvāju kaut kādā veidā iedarboties uz konkrētu Kataras vadību, jo viņi, runājot tiešu valodu, “jumto” (piesedz) konkrētus kaujiniekus, tai skaitā Sinajas pussalā [kur notika Krievijas pasažieru lidmašīnas katastrofa]. Tie ir kaujinieki no “Islāma valsts”, tie ir kaujinieki no organizācijas “Brāļi musulmaņi”, bet Sinajas pussalā tas ir mērķtiecīgs teroristisks karš pret Ēģiptes valdību un Ēģiptes armiju.

Sīrijā mēs [Krievija] Katarai esam uzkāpuši uz vissāpīgākās vietas, esam aizskāruši Kataras Ārlietu ministru Halidu al Atiju, kurš pats personīgi kūrē Sīrijas pilsoņu karu. Viņš faktiski arī vada pašu Kataru, nevis arābu mērogiem samērā jaunais emīrs un viņa ļoti varaskārā māmiņa šeiha Moza. (…)

Mēs [Krievija] esam viņam uzkāpuši uz maciņa. Viņš ir ieguldījis daudzus miljardus dolāru, lai gāztu Bašaru al Asadu un aizvilktu gāzes vadu līdz Turcijai, aplaimojot Turcijas prezidentu Erdoganu un eiropiešus.

Tad, lūk, jebkurā mirklī šis ilgus gadus lolotais projekts var tikt aizvērts. Viņi jau tagad ir spiesti izvest savus kaujiniekus gan uz Lībijas pilsoņu karu, gan uz Jemenu. Un tas notiek mirklī, kad viņu uzvara jau bija gandrīz kā nodrošināta, un tas notiek Krievijas iejaukšanās dēļ.

Tas Halidam al Atijam iespējams nozīmē karjeras sagraušanu. Atiju klans ir ļoti bagāts un ietekmīgs, bet, uzmanīgi izsakoties, ir arī citi klani, kaut vai tie paši Atani. Tā ka nepatikšanas mūs [Krieviju] var sagaidīt ne tikai Ēģiptē. Mūs [Krieviju] var sagaidīt nepatikšanas pat mūsu pašu teritorijā, jo klana pārstāvis, kuram burtiski nav kur likt miljardus dolāru, var izdarīt jebko. Vispār Katarai ik gadu pāri paliek 100 milijardu “liekas naudas” un tai ir ļoti milzīgas ambīcijas. Tāpēc Katara ir ļoti nopietns drauds.

Mums [Krievijai] pirms tam jau bija spēles ar saūdiešiem, kad pie mums piebraukāja te princis Turki ibn Feisals Al Sauds (ASV 11.septembra un Maskavas “Nord Osta” “krustēvs”), te Bandar bin Sultans Al Sauds ar abiem Volgogradas teroraktiem. Šie cilvēki šādi ir pieraduši redzēt pasauli. Lidmašīnas katastrofas Sinajas pussalā gadījumā viņi mums ir atsūtījuši “melno zīmi” klasiski pēc Stīvensa. Tas ir viņu stilā, tā viņi ir pieraduši. Pie tam, viņi vēl ir pieraduši pie pilnīgas nesodāmības. (…)

Gadījumā ar tūristu evakuāciju no Sinajas pussalas galvenais ir jautājums, kāpēc arī Rietumvalstu pārstāvji evakuē savus pilsoņus. Acīmredzot viņiem informācijas ir daudz vairāk, jo viņi atrodas gan Saūdu Arābijas, gan Kataras specdienestu iekšienē. Viņi acīmredzot saprot, ka tūlīt tur sāksies kaut kas tāds, ka labāk visus savējos no turienes aizvest.

Es nevaru iedomāties, kas konkrēti tur varētu sākt notikt, bet tad, kad jums ir plaša teroristu plūsma un ja Ēģipte ir viena no valstīm, kura reāli karo pret “Islāma valsti”, tad notikt var daudzkas. Zīmīgi, ka šai frontē Ēģipte ir vienā barikāžu pusē ar Saūdu Arābiju, kas ar Kataru ir ienaidnieki – abi ir radikāli salafītu režīmi [salafīti – visatsaldētākie no musulmaņiem, kuri musulmaņu svētos rakstus interpretē burtiski un atmet visu “lieko”], kuri neieredz viens otru. Kaut kur Kataras un Saūdu Arābijas intereses sakrīt, kā tas ir Sīrijā un Lībijā, bet kaut  kur tās caur saviem teroristiem karo savā starpā.

Tūristu evakuācija nozīmē, ka pastāv nopietnas briesmas, ka situācija tur jebkurā mirklī var “uzsprāgt” un ka tur var sākties liels teroristisks karš, kad sāksies, piemēram, vērienīgi uzbrukumi viesnīcām. Lidostas kaut kā vēl var aizsargāt, bet, ko jūs darīsiet, kad viena pēc otras sāks brukt viesnīcas?! Situācija acīmredzot tur ir tāda, ka tiešām ir jāiet prom.

Rostislavs Iščenko: Bet, kurš var būt tik drosmīgs, lai aizskartu uzreiz trīs lielvalstis? Un viņi taču pie reizes kaitē arī saviem ticības brāļiem.

Jevgēnijs Satanovskis: Viņiem ir nospļauties uz lielvalstīm, cilvēki taču pēc tam nokļūs paradīzē. Bet ticības brāļi viņiem vispār neuztrauc. Tā ir tāda eiropiešu loģika uztraukties par savējiem. Savulaik Ahmadinedžads, kad runāja par Izraēlas apokalipsi un viņam pateica, ka cietīs taču arī musulmaņi, izteicās: “Taisnīgie nokļūs paradīzē, bet, kas notiks ar pārējiem suņiem, nav būtiski.”

Rostislavs Iščenko: Tas viss ir pareizi, es to saprotu. Tomēr viņiem savas darbības veikšanai ir nepieciešama droša bāze, bet cilvēki, kuru dēļ tiek evakuēti tūristi no Sinajas pussalas, ir pārskrējuši ceļu visiem.

Jevgēnijs Satanovskis: Nē, te tas tā nestrādā. Pirmkārt, ir cilvēki, kuri komandē. Par terorismu Sinajas pussalā atbild Katara un cilvēks, kuru es jau nosaucu [Halids al Atija]. Viņi ir ļoti bagāti cilvēki un spēj nopirkt vienalga kuru – ierēdņus, politiķus, specdienestu darbiniekus, prezidentus, premjerministrus. Viņi ir pieraduši šādi rīkoties. Mūsu [Krievijas] dīvainajā gadījumā viņiem tas ne visai sanāk, jo viņi tik tiešām ir pieraduši, sadarbojoties ar amerikāņiem, frančiem un angļiem, ka jebkuru var nopirkt un ka šāda pieeja strādā visos līmeņos. Krievijā Vladimira Putina līmenī tas nenostrādāja. Un te parādās cilvēka, kurš ir izaudzis Pēterburgas ielās, pārākums pār tiem, kuri ir izskoloti Oksfordā – viņam ir dziļa iekšēja pārliecība, ka ne visu šai pasaulē ir jāpārdod. Tas noteiktās aprindās ļoti kaitina pilnīgi visus, jo tur tā uzvesties nav pieņemts.

Tā kā Rietumvalstīs viss un visi ir pērkami, teroristu organizētāji un vadoņi jūtas pilnīgā drošībā. Ja Halids al Atija atklāti paziņoja, ka viņi tūlīt kopā ar saūdu un turku brāļiem ievedīs karaspēku Sīrijā, tad tas ir ko vērts. Amerikāņiem vai angļiem šādā situācijā pateikt ko tādu pat prātā neienāktu. Un to saka Kataras Ārlietu ministrs, kura armijas skaitliskais sastāvs ir 8500 cilvēku. Bet viņi ir pieraduši, ka, piemēram, ar mazu specvienības grupu var likvidēt Kadafi. Vakar viņš bija ļoti bagāts, bet pēc tam viņu noķēra, spīdzināja un nogalināja.

Kas attiecas uz tiem cilvēciņiem, kas tur Sinajā skraida pa tuksnesi, tad kāda viņiem starpība, kurš viņus nogalinās. Viņi zin, ka ir karā, pārliecība tiem ir nesatricināma un tūristus viņi neieredz drausmīgi. Tur ir ļoti daudz teroristu, kuri specializējas uz tūristu likvidāciju. Tie ir viņu ienaidnieki, jo tūristi ir pagāni, kuri skatās kā lec saule un iet lūkoties uz sfinksu un piramīdām. No viņu viedokļa tie ir nolādēti pagāni, kuri atdzīvina senu nešķīstību. Un šādiem cilvēkiem līdz šim visādiem veidiem neļāva izpausties. Un tagad pēkšņi viņiem pasaka, puiši, uz priekšu.

Otrkārt, notiek ļoti spēcīga antikrieviska aģitācija, sak, skatieties, viņi Sīrijā mūsu brāļus nogalina. Te no otras puses palīdz paši krievi. Piemēram, Vsevolods Čaplins nosauca karu Sīrijā par svēto karu. Viņi to iztulkoja un tagad saka, redziet, tas ir jauns krusta karš, tāpēc musulmaņiem jāaktivizē džihāds. Kad jūs šādi nepārtraukti zombē, tad jūs ar asinīm pielietām acīm redzat, ka, lūk, tur ir ienaidnieks. (…)

Rostislavs Iščenko: Mani interesē jautājums par teroristu vadību. Ja eksistē teroristu vadības centrs, vienalga, kur tas atrodas, Katarā, Saūdu Arābijā vai kaut kur citur, tad šim centram var piekļūt, jo specvienības ir ne tikai Katarā vai Saūdu Arābijā. Jūs sakāt, ka katarieši visus ir nopirkuši un tādēļ jūtas drošībā, bet ja tev ir liela nauda, pastāv risks, ka tevi vienkārši aplaupīs, jo Kadafi, piemēram, arī nepalīdzēja viņa nauda un tas, ka viņš daudzus nopirka.

Jevgēnijs Satanovskis: Katarā atrodas vislielākā ASV karabāze Tuvajos Austrumos un pati Katara ir tik maza, ka bombardēt to nav iespējams, netrāpot ASV karabāzei. Jā, var atrast atsevišķus cilvēkus, kā savulaik Katarā tika atrasts Jendarbijevs, pēc kura likvidācijas naudas plūsma, kura gāja karam ar Krieviju Čečenijā, samazinājās par divām trešdaļām.

Bet saproties, lieta ir tāda, ka viņi piesedzas ar daudziem sakariem dažādos specdienestos, ar daudziem ekonomiskajiem partneriem. Ja jūs stājaties ceļā Katarai, tad jums uzreiz ir darīšana ar milzīgu visdažādāko ekonomisko, politisko un personisko interešu un sakaru kamolu, jo no Kataras naudas maisi (arī burtiski skaidrā naudā kā savulaik Širakam un Miterānam) iet varas augstākajiem ešeloniem, tai skaitā arī Amerikas Savienotajās Valstīs.

Kas attiecas uz Kadafi, tad viņš bija rupjš un ekscentrisks cilvēks, kurš terorismu atbalstīja bērnu spēlīšu līmenī. Mūsdienās Katara, Saūru Arābija, Pakistāna un Turcija ir četras galvenās valstis, kuras “tur” islāma terorismu. Turcija šai sakarā savu vēl dabūs. Tai jau ir sākušās problēmas attiecībās ar Ķīnu, jo Turcija pa visu pasauli veic uiguru [musulmaņu apdzīvots apgabals Ķīnā] teroristu sagatavošanu. Piemēram, teroraktiem Taizemes galvaspilsētā Bankokā [17.08.2015] ir pilnībā turku – uiguru izcelsme. Sīrijā tā nu ir sanācis, ka Erdogans ir ielauzies šajā teritorijā un nolēma, ka viņam tur ir nepieciešami savi teroristi.

Tad, lūk, kad jūs “sitat” pa viņiem, tad jūs “sitat” pa visu čūsku kamolu, pa visiem, kuriem viņi ir samaksājuši. Tur ir tāds lērums tiesību aizsardzības organizāciju, ANO ierēdņu (ne arābu, bet dažādu tautību), visi, kuri ir saistīti ar bēgļu jautājumiem, visi, kuri ir saistīti ar cilvēktiesībām. Tikai tagad tā pa īstam Krievijas ĀM grupa Ženēvā saprata cik lielā mērā notiek faktu falsifikācija. Un tās it kā ir starptautiskas organizācijas, tai skaitā arī cienījamas, tādas kā “Ārsti bez robežām” un “Human Rights Watch”. Ar tiem šo organizāciju cilvēkiem, kuri strādā “uz lauka”, viss ir kārtībā, bet, lūk, viņu priekšniecība, varas vertikāle…

Piemēram, Saūdu Arābija ir ieguldījusi savas salafītu islāma versijas propagandā vairāk līdzekļu nekā PSRS savas pastāvēšanas laikā ieguldīja sociālisma propagandā. Un tā masīvi dara viņi to kopš 1980-ajiem gadiem. Bet katarieši šajā “tirgū” ir ienākuši kopš 1990-ajiem gadiem. Halifs bin Hamads al Atani nokļuva pie varas ar visām savām ambīcijām un sāka strādāt šai virzienā.

Tas viss viņiem ir radījis ļoti spēcīgu vairogu un pašu neievainojamības sajūtu. Pastāstīt cilvēkiem, ka notiek tas, kas notiek, kā izrādās nav iespējams. Bet viņi pret jums var aktivizēt ļoti daudz ko.

Lai pa viņiem “sistu”, ir jāsaprot kā to darīt un Krievijai nāksies to saprast. Ir jāsaprot ar ko to darīt (lai minimizētu riskus), jo šie indivīdi tik tiešām ir gatavi kaut vai izraisīt Trešo pasaules karu. Viņiem tas ir vienalga. Tas ir tāpat kā Saūdu Arābija mēģina pierunāt Izraēlu dot triecienus pa Irānas kodolobjektiem. Viņiem ir pilnīgi nospļauties, kas būs pēc tam, jo ir skaidrs, ka sasniegt Irānas kodolobjektus var tikai ar nekonvencionāliem ieročiem, kādi Izraēlai nav, bet, ja vajag, tad būs. Ja šīītu musulmaņi karo ar ebrejiem, tad viņiem tā ir vislielākā laime. Tad pēc tam no tuksneša iznāk salafītu musulmaņi, piebeidz visus atlikušos un viņiem viss ir kārtībā.

Uz tādām avantūrām iepriekš negāja neviena no lielvalstīm, kuras saprata, ka par saviem vārdiem būs jāatbild. Šodien vairs nav tā, kā bija “aukstā kara” laikā, kad bija vienkārši burvīgi pretinieki CIP, MI6, BND, kuri saprata, ka ir noteiktas sarkanās līnijas, kuras pārkāpt nedrīkst. Toreiz pat cīņā “bez noteikumiem” bija noteikti noteikumi, kurus visi ievēroja. Jā te var spēlēt šādi, bet pēc tam tevis var vienkārši vairs nebūt.

Šie cilvēki [teroristu organizētāji no Kataras, Saūdu Arābijas u.c.] to nesaprot. Viņi, bez jokiem, vēl vakar skraidīja pa tuksnesi. Viņi vēl nesen bija pavisam nabadzīgi. Kas, piemēram, bija Katara vēl 50 gadus atpakaļ? Vai pat 30 gadus atpakaļ? Mūsu struktūra bija pirmā, kura Krievijā izdeva grāmatu par Kataru. Tolaik par šo valsteli vispār neviens neinteresējās. Un kas bija Saūdu Arābija 50 gadus atpakaļ?

Šie cilvēki dzīvo vergturu stilā. Saūdu Arābijā verdzību atcēla tikai 1960-ajos gados. Šiem cilvēkiem smadzenes strādā kā Romas impērijas vergturiem – prātam neaptverama cietsirdība, momentāla sekošana visām savām iegribām. Tad, lūk, iedomājaties, ka jums ir darīšana ar šāda tipa cilvēkiem. Jā, viņiem ir ļoti daudz naudas, jā, viņiem ir mūsdienīgi gadžeti, jā, viņi pārzina daudzas valodas, jā, viņi ir pabeiguši Rietumvalstu augstskolas, bet viņu būtība ir šāda. Tāpēc ir ļoti nopietni jāsaprot, ko ar šādām personām lai dara.

Es domāju, ka, ja viņi zinātu, ka par tāda veida spēlītēm, ko viņi spēlē, būs jāatbild, tad jau sen starptautiskais terorisms sen būtu likvidēts, jo globālais terorisms nevar pastāvēt bez finansējuma. Terorisms ir nopietna saimnieciski – politiska darbība, tas ir nopietns process, kurā apgrozās milzīga nauda. Ja nav “jumta”, tad nav iespējams izveidot teroristisku tīklu. Piemēram, Katara organizē savu kaujinieku, kuri karo Sīrijā, ārstēšanos un atpūtu Turcijas kūrortos. Tāpēc, tad, kad braucat uz kādu Antāliju vai citu kūrortu, tad ziniet, ka iespējams jums blakām dzīvo kāds bariņš no Al-Kaidas vai kādas citas teroristiskas organizācijas. Un apskatieties cik lielas ir “Islāma valsts” mēdiju iespējas. (…)

Rostislavs Iščenko: (…) Jā, Katara guļ uz naudasmaisa un no neviena nebaidās, jo visus ir nopirkuši, un tāpēc nebaidās, ka viņiem kāds “uzkāps uz astes”. Bet Krievija Sīrijā viņiem jau ir “uzkāpusi uz astes”. Pēc tā, kas tur tagad jau ir noticis, gāzes vadu viņi vismaz tuvāko desmit gadu laikā izbūvēt nevarēs. Un, ja ir noticis tik liels konfrontācijas līmenis, tad var arī tik veiktas akcijas pret konkrētām personālijām, jo baidās jau ne no nolūkiem, bet gan no iespējām.

Jevgēnijs Satanovskis: Nu nezinu! Līdz neilgam laikam bija nerakstīts likums, ka pirmās personas neaiztiek. Pat Staļins ap kādu 1943.gadu pārstāja mēģināt likvidēt Hitleru, jo izrēķināja, ka politiski tas nav izdevīgi. Aiz slēgtām durvīm viņam, protams, par to visi pateiktu paldies, bet pēc tam viņš atklāti uzreiz dabūtu Rietumvalstu un bezhitlera nacistiskās Vācijas koalīcijas iebrukumu PSRS.

Es nezinu kādas tam visam būs sekas. Krievijas augstākā priekšniecība gan jau ka izskaitļo visus iespējamos variantus. Es domāju, ka augstākā priekšniecība kaut ko izskaitļos. Viņi ir ļoti pacietīgi un tas ir pareizi, jo tādām lietām nevar pieiet emocionāli. Es domāju, ka tie cilvēki, kuriem mēs [Krievija] esam “parādā” par šo teroraktu, agri vai vēlu tomēr saņems savu. Pie tam pašā Krievijā būs ļoti daudzi, kuri kliegs: Ko jūs darāt? To vispār darīt nedrīkst! Mēs tad sastrīdēsimies ar tiem vai šitiem.” Utt.  Līdzīgi tagad tiek runāts par Krievijas darbībām Sīrijā. Un to dara cilvēki, kuriem nav informācijas, kuri ir nekompetenti un, pat, ja viņiem tā informācija būtu, viņi tāpat nespētu izprast situāciju, jo nesaprot, kas ir patiešām nopietni draudi, un domā, ka tas viss pāries pats no sevis. (…)

Cilvēkus, kuri iznīcina vienu valsti pēc otras, gāž vienu valdību pēc otras, protams, ka ir jāapstādina! Un viņi ir jāaptur tad un tur, kur tas ir iespējams, un pēc iespējas ātrāk. Ir ļoti būtiski, lai šāda veida personāži tevi vienkārši baidītos aiztikt.(…)

Krievija vēl daudz kur klups uz Kataras. Gan Baltkrievijā, kur mēslojumu sfērā Lukašenko tā vietā, lai ietu aliansē ar Krieviju, aizgāja aliansē ar Kataru. Gan arī Baltijā un Polijā ar sašķidrināto gāzi, kuru viņi ļoti labprāt atvedīs, ja attiecīgi samaksās.(…)

Rostislavs Iščenko: (…) Tas, kas notiek Tuvajos Austrumos, izskatās ir uz ilgu laiku, un noteikti nav mazo valstu interesēs, lai ko tās pašas arī neiedomātos. Jau pat grieķi ir sākuši runāt par krusta atgriešanu Svētās Sofijas katedrālē un par Turcijas dalīšanu, līdzīgi kā poļi runā par Ukrainas dalīšanu un vēsturisko poļu zemju atgriešanu. (…)

Jevgēnijs Satanovskis: (…) Ei nu vēl tiec galā ar Turciju. Un neaizmirsīsim, ka Katara ar Turciju pašreiz veido vienotu asi, līdzīgu kāda pirms Otrā pasaules kara bija Vācijai ar Itāliju. Savas avantūras Katara lielā mērā piesedz ar Turcijas armiju. Un tas ir panākts ieguldot naudu, cik ir nepieciešams Erdoganam, Turcijas ekonomikā. Katara nav pati par sevi, tā ir apaugusi ar milzīgu sakaru sistēmu. Tieši tas pats ir arī ar Saūdu Arābiju. Paskatieties kaut vai uz Saūdu Arābijas un Pakistānas sadarbību, tai skaitā uz saūdiešu finansēto Pakistānas atombumbu. Pakistānas kodolieroči patiesībā ir Saūdu Arābijas kodolieroči. (…)

Tuvo Austrumu destabilizācija tik tiešām pieaug un Krievija ir iejaukusies šai situācijā ne jau aiz labas dzīves un ne jau dēļ Assada. Kāds tur Assads?! Jā Bašars al Assads ir pretošanās simbols, bet, ja novāks Assadu, tad uzreiz parādīsies cits alavītu ģenerālis (visdrīzāk Assada brālis Mahers Assads), jo zaudējuma gadījumā visiem alavītiem draud totāla iznīcināšana, viņiem vienkārši nav citas izejas.

Krievija tur iejaucās, manuprāt, tāpēc, ka saprot, ka ir bez piecām minūtēm divpadsmit no ļoti, ļoti lielām globālām nepatikšanām. Un tas nebūt nenotiktu Sīrijā. Bet pašreiz situācijas pasliktināšanās process ir apstājies dēļ Krievijas iejaukšanās.

Ja Krievija tur iegāja, tad acīmredzot tāpēc, ka saprata, ka šis pilnīgi visa iznīcināšanas process beidzot ir jāpārtrauc. Visa iznīcināšana jau nav tikai Tuvajos Austrumos – te kā piemēri der arī gan Dienvidslāvija, gan Ukraina [gan arī Latvija, kura, lai gan tiek iznīcināta lēnāk, bet tāpat tiek iznīcināta]. Diemžēl tas viss ir aizgājis stipri aiz Tuvo Austrumu robežām. (…)

Pēc Vīnes tikšanās rezultātiem, Sīriju, piemēram, vairs neizdosies sadalīt un tam piekrita pat mūsu Rietumvalstu kolēģi, neskatoties uz visu viņu ļoti izteikto nepieskaitāmību. Jā viņi tupinās taisīt riebeklības un paši pēc tam atkal no tā cietīs. 11. septembri viņi negaidīja. Rietumvalstu vadošais slānis galīgi nesaprot cik dziļi un kvēli viņus visus neieredz tie cilvēki, kurus viņi atbalsta. Un jo vairāk viņi tos atbalsta, jo vairāk viņi neieredz savus atbalstītājus. Rietumvalstis ļoti dārgi samaksās par šādu savu politiku. Diemžēl arī Krievija dārgi samaksās par šādu Rietumvalstu politiku. (…)

Kā jau teicu situācijas pasliktināšanās Tuvajos Austrumos ir apstādināta, pagaidām apstādināta, jo nav iespējams izšķetināt problēmu kamolu, kurš ir krājies gadu desmitiem. Krievijas rīcības sākums ir pareizs. Teroristus ir sākuši likvidēt neatkarīgi no tā, kam viņi “pieder”, neatkarīgi no tā vai tas ir “labais terorists”, “sliktais terorists”, “mans terorists un es tev samaksāšu par to, lai viņu neaiztiec” utt. Rupjie “barbari” no ziemeļiem tagad ir sākuši, kas par šausmām, bombardēt visus teroristus, izejot no tādas “muļķīgas” padarīšanas kā militārā stratēģija, kas līdz šim Tuvajos Austrumos netika novērots. Jau tagad apmēram trešdaļa “Islāma valsts” teroristu ir evakuēti uz Turcijas un Jordānijas teritorijām un ievesti tur tiek tikai pajauni kadri, jo profesionāļi un gudri cilvēki negrib skraidīt krievu raķešu iespējamo trāpījumu zonā. Viņi tur tagad neko izdarīt nevar. (…)

Lai šo situāciju atrisinātu, vispirms ir jāpārstāj spēlēt vienam pret otru. Ir skaidrs, ka amerikāņi, angļi, franči arī ir tāds plēšoņu terariums. Vienā brīdī viņi visi sāka spēlēt pret mums [Krieviju]. Apskatieties cik ātri viņi visi sāka sadarboties ar Krievijas Aizsardzības ministriju, kad Krievija Sīrijā sāka darīt to, ko viņai piedēvē Ukrainā (pie tam, tikai ar vienu pulku). Ja Krievija tik tiešām karotu Ukrainā, tad tur situācija būtu kardināli pavisam cita.

Situācija ar Krieviju ir tāda, ka joki nu ir beigušies. Pirmais signāls šai ziņā bija Gruzijas sakarā [Gruzijas – Krievijas karš 2008.gadā]. Šo signālu visi nolēma neņemt vērā un neievērot. Tad bija otrs, ļoti slikts signāls Ukrainā, nelaimīgajā Ukrainā, kas ir visu šo spekulāciju upuris. Un  tagad trešais signāls ir Sīrijā, kad tur uz līdzenas vietas ieradās karavīru pulks ar aprīkojumu un tehniku, un sāka ļoti intensīvi un efektīvi strādāt. Man pašam ir liels pārsteigums cik augstā kvalitatīvā līmenī tas ir izdarīts. Krievijas lidotāju darbības intensitāte ir tuva teorētiski iespējamajam intensitātes maksimumam. Neviens neko tādu vispār negaidīja. Precizitāte arī ir ļoti augsta. Tāpat ir laba sadarbība ar Sīrijas armijas sauszemes spēkiem.

Tas ir trešais signāls, sak: “Puiši, jūs mūs uz izturību gribat pārbaudīt? “ Nu tam būs ļoti bēdīgi rezultāti. Daudz lētāk būs pārstāt “taisīt ziepes” un sākt normāli strādāt – sākt beidzot darīt to, ko Rietumvalstis runā, nevis to, ko Rietumvalstis reāli dara.

Šāviens ar raķetēm no Kaspijas jūras bija tik skaidrs signāls, kas ir atsitis jebkādu vēlēšanos runāt ar mums [Krieviju] tālo un vidējo attālumu raķešu valodā. It kā Krievija bija parakstījusi līgumu par vidējo attālumu raķešu ierobežošanu un tad tika teikts: “Ak, muļķa krievi, bet mums taču ir jūras spēki.” Krievija taču patiesībā šai problēmai tā pa īstam pievērsās tikai “vakar”. Jā, ASV aizsardzības ministrs uz to paziņoja, ka mums ir kaut kas tāds ļoti slepens, ka mēs visus tūlīt uzvarēsim. Bet uz katru vienu slepeno ir kaut kas cits slepens, uz vienu “sekretku” ir cita “sekretka”.

Amerikāņiem tiek teikts: “Jūs ne velna nedarāt, vai nu jūs speciāli neko nedarāt, vai arī imitējot darbību izšķērdējat nodokļu maksātāju naudu, vai nu jūs nemaz nespējat neko izdarīt, vai arī jūs negribat neko darīt, vai nu jums politiķi traucē strādāt kā pienākas pret teroristiem. Nu ko lai dara, bet tā taču ir arī mūsu problēma.” (…)

Cīna ar terorismu ir ilgstošs process. Cīņa ar cilvēkiem, kuri finansē terorismu, ir ilgstošs process. Un cīņa ar cilvēkiem, kuri piegādā teroristiem ieročus un mēģina tos izmantot savu mērķu sasniegšanai, arī ir ilgstošs process. Šai ziņā ir viens ļoti labs, vecs un jau aizmirsts nerakstīts likums: “Baltais cilvēks, cīņā pret citu balto cilvēku, neizmanto iezemiešus, nenodot viņiem jaunākos ieročus un nemāca viņiem jaunākajās kara vešanas metodes.” Krievija šādi nerīkojas pret amerikāņiem, angļiem, frančiem. ASV Afganistānā sāka rīkoties tieši tā un samaksāja par to ar 11.septembri un citiem terora aktiem.

Un te galvenais ir panākt, lai šie cilvēki pārstātu apmācīt teroristus, saucot tos par “opozīciju”.

Šodien amerikāņi, angļi, franči, turki trenē dažādu teroristisko grupējumu kaujiniekus. Tieši viņi to dara. Ja to darīs tikai, piemēram, saūdieši, tad kvalitatīvais rezultāts būtu daudzkārt zemāks. Ideja, ka tagad tiks izmantots viens velns pret citu velnu, pret, kuru pēc tam izmantos vēl citu velnu, ir pavisam idiotiska ideja. Bet jūs pamēģiniet par to pārliecināt kaut vai veco Bžezinski. Tas nav ārstējams. Neviens no viņiem neatzīst savas kļūdas, tāpēc nākas pa tiešo runāt ar tautu, informējot un apgaismojot Rietumvalstu sabiedrību, ko patiesībā dara šo tautu vadītāji un viņu specdienesti.

Otrs lieta, kas ir jādara, pēc iespējas jāiznīcina teroristiskas grupas un grupējumi, nepievēršot nekādu uzmanību to draudiem un “piederībai”. Terorisma organizētāji tomēr ir darījuma cilvēki. Viņi tērē tam daudz naudas un resursu. Ja viņi redzēs, ka tos cilvēkus, kuru sagatavošanā viņi iegulda lielus līdzekļus, ļoti ātri iznīcina, viņi pārtrauks to darīt, jo kurš gan iegulda naudu jau iepriekš zināmi neveiksmīgos projektos. Tas arī viss!”

/09.11.2015/

Avots:
http://cont.ws/post/145702

Šis ieraksts tika publicēts Prakse. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s