Par Krievijas un Ķīnas tuvināšanos uz ASV agresīvās politikas fona


00555_russia-china-vs-usKamēr Krievijā gaidīja Vladimira Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās Asamblejas 70-ajā sēdē, gandrīz nemanāmi pagāja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Si Dziņpina vizīte ASV, kura sākās 23.septembrī. Pēdējais pasākums šīs vizītes ietvaros – uzstāšanās ANO jubilejas konferencē gandrīz pirms Putina. Tādējādi, kad Vladimirs Putins sāks savas aktivitātes ASV, Si Dziņpins tās beigs. Izskatās kā stafetes nodošana, vēl jo vairāk tādēļ, ka galvenajos starptautiskās dienas kārtības jautājumos Pekinai un Maskavai pēdējos gados ir līdzīgs viedoklis, ar vēl lielākas tuvināšanās tendenci.

Pandu diplomātija

Oficiālie ziņojumi par Si Dziņpina vizīti bija lakoniski un bez sensācijām. Ķīnas vadītājs tikās ar amerikas – ķīniešu uzņēmēju padomi Sietlā, parunāja ar Obamu par teritoriālajām problēmām Klusajā okeānā un kiberdrošību. Pirmās lēdijas papriecājās par vienu izdzīvojušo pandu jaundzimušo (no diviem), ko savulaik Ķīna uzdāvināja ASV t.s. “pandu diplomātijas” ietvaros, un deva tam vārdu Beibei (dārgums).

Si Dziņpins un Baraks Obama ar sievām

Si Dziņpins un Baraks Obama ar sievām

Pat ņemot vērā uzstāšanos ANO (kas pēc būtības vērā nav jāņem, jo iziet ārpus valstu divpusējām attiecībām), vizītes rādītāji ir vairāk kā pieticīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Vašingtonai noteikti vajadzēja pamēģināt izmantot Si Dziņpina vizīti, lai nostiprinātu savas pozīcijas sarunās ar Krieviju par galvenajiem starptautiskajiem jautājumiem.

Attiecīgi, ja būtu bijusi kaut vismazākā iespēja interpretēt pārrunas kā abu pušu pozīciju tuvināšanos kaut vai par kādu otršķirīgu jautājumu  (izņemot pandas piedzimšanu), amerikāņu oficiālās personas un mēdiji noteikti to izmantotu, lai paustu skaļus paziņojumus. Tā kā šādi paziņojumi nesekoja, tas nozīmē, ka nebija pat pozīciju tuvināšanās šķituma.

Tā kā Ķīnas pozīcija jau daudzus gadus paliek konsekventi nemainīga un ir prognozējama, acīmredzami pozīciju tuvināšanās varēja notikt tikai ASV gatavības iet uz kompromisiem gadījumā. Vašingtona izrādījās tam negatava. Tas savukārt liecina par to, ka ASV ārpolitika pavisam ir pazaudējusi to elastību, kas ļāva 1970-ajos gados prezidentam Niksonam aizsākt veiksmīgu ķīeniešu – amerikāņu sadarbību, balstoties uz kopējām interesēm vājināt PSRS pozīcijas starptautiskā arēnā.

Kopš tiem laikiem daudz kas ir mainījies, bet ne Ķīnas ilgtermiņa intereses. Tikai ja 1970-ajos – 1990-ajos gados šīs Ķīnas intereses bija gatavas ņemt vērā ASV, tad mūsdienās to dara Krievija.

ASV un Krievija apmainījās vietām

Kā viens no būtiskiem šādas apmaiņas iemesliem ir apstāklis, ka pēdējā ceturtdaļ gadsimta laikā Krievijā notika pilnīga deidioloģizācija, tai pat laikā Vašingtona strauji idioloģizējās. Maskava rīkojas pragmatiski, bet ASV, noticējusi savai misijai ieviest visā pasaulē amerikāņu dzīvesveidu un amerikāņu standartus, paši “danco” dēļ savas demokrātijas sapratnes līdzīgi kā agrāk PSRS “dancoja” dēļ vienīgi pareizās Marksa mācības interpretācijas “pareizās sapratnes”.

Domāju tieši dēļ šādas pieeju maiņas pašreiz ir gandrīz apklusuši Krievijas alarmistu kliedzieni par “ķīniešu draudiem” un Ķīnas Sibīrijas sagrābšanas plāniem līdz pat Urāliem, kas piecus gadus atpakaļ vēl bija pietiekami skaļi. Savukārt Vašingtonā pēkšņi sāka satraukties par “ķīniešu draudiem”, atsaucoties uz Pekinas “ekonomiskās varenības pieaugumu”, secinot to no nominālā IKP rādītājiem.

Te jāpiebilst, ka nominālais IKP rādītājs nenosaka reālās valsts ekonomikas un vēl jo mazāk militāri – politiskās iespējas. Jūs varat sniegt tikai banku pakalpojumus un ražot lielus ienākumus dodošos “intelektuālos produktus” un visdažādākos “know – how”, bet, ja jūs neesat spējīgi gadā saražot tūkstoti tanku, bet jūsu oponents to spēj, un ja vēl jūsu oponentam ir visi nepieciešamie dabas resursi un augsti kvalificēti kadri (gan inženieri, gan darbinieki), kas atrodas pašu teritorijā, tad nomināli augsts IKP rādītājs neizglābs jūs no pilnīgas katastrofas jau pirmo nopietno sadursmju gadījumā.

Kurš ir noteicošais pasaules okeānā

Teorētiski Ķīnas pastiprināšanās tendencēm vajadzētu apdraudēt Krieviju. ASV ir iznesušas uz Ķīnu ražošanu, kas strādā uz amerikāņu tirgu, Ķīna savus finansu līdzekļus (dolāri no pozitīvas ārējās tirdzniecības bilances) iegulda ASV valsts parādzīmēs.

Ķīnas un ASV ekonomiku savstarpējā saistība bija ļoti augsta – vienas valsts ekonomiskās problēmas nekavējoties sajuta otra. Tai pat laikā, lai saglabātu savas izaugsmes stabilitāti, Ķīnai bija nepieciešama piekļuve dabas resursiem, kas Krievijai ir pār pārēm. Interesanti, ka šo Krievijas resursu kontroli ASV elite uzskata par savas globālās līderības saglabāšanas priekšnosacījumu. Faktiski ilggadīgas abpusējas sadarbības ietvaros Vašingtonai un Pekinai tikai vajadzēja atrast politisko kompromisu otršķirīgos politiskos jautājumos, lai Krievijas starptautiskās pozīcijas kļūtu nedrošas (viegli ievainojamas).

Pie tam Ķīnas globālās intereses bija pilnībā saskanīgas ar ASV interesēm. Bez piekļuves lētiem dabas resursiem, tai skaitā lauksaimniecības, Ķīna bija ieinteresēta nodrošināt drošības joslu gar savu Klusā okeāna piekrasti.

Lieta tāda, ka daudzskaitliskie arhipelāgi un salas, kuras Ķīna nekontrolē, ir izvietotas tā, ka Ķīnas flote ir iesprostota iekšējās jūrās un tai nav brīvas izejas Klusā okeāna plašumos. Starp citu, līdzīga problēma ir arī Krievijai, kuras flote var tikt ieslēgta Melnās, Ohotskas un Vidusjūras, kā arī Ziemeļu ledus okeāna iekšējā akvatorijā.

Gan Pekinai, gan Maskavai savu jūras spēku klātbūtnes nodrošināšana pasaules okeānā ir nacionālās drošības jautājums. Tieši dēļ šī apsvēruma, nevis dēļ mistiskām naftas un gāzes atradnēm, ir aktuāli Ķīnas teritoriālie strīdi ar Japānu, Filipīnām un Vjetnamu, kā arī tieši tādēļ Pekina cenšas atjaunot kontroli pār Taivānas salu.

Savukārt ASV (kā savulaik Lielbritānijai) tās pilnīga militāra dominēšana pasaules okeānā ir principiāls jautājums. ASV savu drošību skata nevis no savu iespēju atvairīt hipotētisku uzbrukumu skatu punkta (kā to dara Krievija un Ķīna), bet gan no savas iespējas pilnībā iznīcināt jebkuru potenciālo pretinieku.

Potenciālie pretinieki un potenciālie sabiedrotie

00555_russia-china-usĶīna kļuva par potenciālu ASV pretinieku ne jau tad, kad tās IKP sāka līdzināties ASV IKP (pieauguma dinamiku varēja izskaitļot un iepriekš noteikt šo brīdi, lai to nepieļauto, ko Vašingtona laicīgi neizdarīja). Ķīna kļuva par potenciālo pretinieku tad, kad atteicās “demokratizēties” pēc Tjaņmeņas laukuma receptēm [ASV organizēti un atbalstīti nemieri Ķīnā 1989.gadā Tjaņmeņas laukumā, ko Ķīnas varasiestādes apspieda]. Un tieši tāpat arī Krievija kļuva par potenciālu ASV pretinieku, kad atteicās dzīvot pēc Jeļcina laika receptēm. Tas ir, savu ideoloģisko dominēšanu ASV saprata kā visu pārējo valstu vasaļstāvokļa atzīšanu. Amerikāņi atteikšanos sekot ASV ideoloģijas principiem uztvēra kā vasaļu sacelšanos.

Vājā Krievija (1990-ajos gados, 2000-ā gada sākumā) spēja atbalstīt Ķīnu, piegādājot tai ieročus un nodrošinot Krievijas – Ķīnas robežstrīdu jautājumu noregulēšanu. Kamēr krievu urāpatrioti klaigāja par to, ka ar krievu militāro tehnoloģiju palīdzību Ķīna dosies iekarot Maskavu un stāstīja par dažu amūras salu un Sibīrijas gabaliņu izdāļāšanu, Maskava tikmēr ar šo līgumu nodrošināja Ķīnai drošu aizmuguri un iespēju sakoncentrēt spēkus cīņai ar ASV Āzijas un klusā okeāna reģionā.

Nespējot uzturēt ASV spēkiem līdzvērtīgu Klusā okeāna floti, Krievija to kompensēja ar jūras militārā bruņojuma pārdošanu Ķīnai. Paralēli tieši tādā pat veidā tika pastiprināta Indijas flote, kas, ņemot vērā Indijas ģeopolitisko sevis pozicionēšanu, vienlaicīgi uz sevis saistīja gan ASV jūras spēkus un kalpo (katram gadījumam) kā pretsvars Ķīnas jūras varenības pieaugumam.

Galarezultātā Krievija ne tikai neiztērēja ne kapeiku ASV militāro spēku “saturēšanas” operācijai Tālajos Austrumos, bet vēl papildus nopelnīja uz to. Un tāpat, dēļ konsekventas un nosvērtas ārpolitikas ieguva drošus sabiedrotos Pekinā un Ņudeli, kas gala beigās ļāva paplašināt Šanhajas sadarbības organizāciju gandrīz līdz visai Āzijai un pusei Eiropas, kā arī uzsākt veidot politiski – ekonomisko savienību uz BRICS bāzes.

Abos gadījumos Krievijas – Ķīnas savstarpējā sadarbība ir nepieciešams un pietiekams nosacījums, lai attīstītu šos perspektīvos militāri – politiskos un finansiāli – ekonomiskos projektus, kuri ir reāla alternatīva tādai pasaulei, kurā dominē ASV (jeb kolektīvie Rietumi).

Kā ievērot savas un ņemt vērā partneru intereses

Šodien var redzēt pirmos stratēģiskās Krievijas – Ķīnas savienības panākumus. Ķīna aktīvi atbalsta (tai skaitā arī ar militārām demonstrācijām) antiIGIL (anti “Islāma valsts”) koalīcijas veidošanu no Krievijas, Sīrijas un Irānas. Ķīna turpina saistīt Āzijas un klusā okeāna reģionā arvien lielākus ASV militāros, politiskos, diplomātiskos, ekonomiskos un finansu resursus, risinot problēmu par savas flotes izvešanu no piekrastes joslas akvatorijas operatīvos plašumos, kā arī jaunu problēmu – likvidēt savas ekonomikas atkarību no ASV ekonomikas un dolāra likteņa.

Vladimirs Putins un Si Dziņpins

Vladimirs Putins un Si Dziņpins

Vašingtonas nespēja kaut ko likt pretī Krievijas – Ķīnas savienībai kļuva pilnībā acīmredzama Si Dziņpina vizītes ASV laikā un viņa dalībā, kopā ar Vladimiru Putinu, ANO Ģenerālās asamblejas 70-ajā sesijā.

Tomēr te ir jāatceras, ka šī partnerība, šī savienība (ko pa vecam var saukt arī par krievu – ķīniešu draudzību) balstās galvenokārt uz kopīgām interesēm. Un kopīgā interese pēc būtības ir aizsargāt savu suverenitāti no ASV agresīvajiem centieniem saglabāt globālo dominējošo stāvokli.

Lai krievu –ķīniešu draudzība saglabātos ilgāk par Amerikas problēmas atrisināšanu un nepārvērstos par bijušo partneru cīņu, ir jāsaprot, ka abām valstīm ir ilgtermiņa (pastāvīgas) politiskās un ekonomiskās intereses, no kuru ievērošanas ir atkarīga to starptautiskā pozicionēšanās.

Ķīnai vienmēr būs svarīga kontrole pār Klusā okeāna centrālo un dienvidrietumu akvatoriju , tāpat kā nekur nepaliks nepieciešamība pēc lētiem minerāliem un pārtikas resursiem. Un vēl stabilai attīstībai Ķīnas rūpniecībai ir nepieciešami noieta tirgi, lai aizstātu stagnējošo Amerikas tirgu.

No militāri – politiskā viedokļa Krievija ir ieinteresēta kontrolēt Klusā okeāna ziemeļu un ziemeļaustrumu daļu, tāpēc Ķīna pilnīgi var būt ilglaicīgs sabiedrotais, jo tās intereses Tālajos Autrumos ir saskanīgas Krievijas interesēm. Stratēģisko jūras komunikāciju kontroli, kuru drošību ASV jūras spēki vairs nav spējīgi nodrošināt, savā starpā var sadalīt Ķīnas, Indijas un Krievijas flotes. Tāda pieeja samazina katras atsevišķās valsts izdevumus un rada savstarpējo atkarību, garantēti pasargājot visus sabiedrotos no liekiem pārsteigumiem, bet visu pasauli no vienas superlielvalsts dominēšanas.

Noieta tirgu sakarā gan Krievija, gan Ķīna ir ieinteresēta Jaunā lielā zīda ceļa projekta un ar to saistīto tirgu (no ES līdz Ķīnai, ieskaitot Eirāzijas ekonomisko savienību) attīstībā, kā arī ražošanas pārorientēšanā uz iekšējo tirgu, kas paredz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos.

Dabas resursu cenas ziņā starp Pekinu, kura ir ieinteresēta vislētākajā cenā, un Maskavu, kuras budžets lielā mērā formējas un vēl kādu laiku formēsies no dabas resursu eksporta, eksistē objektīva pretruna, bet tā ir pārvarama. Pirmkārt, vienmēr partnerības ietvaros var atrast cenu kompromisu (pie tam, tas var attiekties tikai uz partneri). Otrkārt, Krievija, realizējot tirgus modernizācijas programmu, perspektīvā ir ieinteresēta lētos minerālu resursos savai rūpniecībai. Esošo starptautisko struktūru ietvaros, kurās Krievija ar Ķīnu ir kā partneri, un labas gribas esamības gadījumā šie jautājumi var tikt atrisināti abpusēji izdevīgi. Pašreiz ir visi nosacījumi, lai nodrošinātu ilgtermiņa Krievijas un Ķīnas savienību kā minimums līdz šī gadsimta beigām.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/28.09.2015/

Avots:
http://cont.ws/post/127168

Šis ieraksts tika publicēts Aktualitātes, Prakse. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s